Tad precizēšu, ko domāju ar homogenitāti, jo tu laikam visu uztver absolūtās kategorijās. Piemēram Bavārija dažādos veidos atšķiras no pārējās Vācijas vai Sicīlija no Toskānas vai Neapoles etc. Pat mūsu mikroskopiskās dievzemītes ļautiņi, to valodas un vēsturiskie reģioni ir lieta. Tomēr šiem reģioniem un ļaudīm ir vienota lietussargkultūra, kura ir visiem saprotama un piekrītama. Uz lokālkulturālo atšķirību pamata ļoti reti notiek nopietni tādi konflikti, ko izraisa trešās pasaules ieceļotāji. Nav salīdzināms ar pēkšņu miljoniem lielu āfrikāņu vai arābu/berberu diasporu, kas nerunā valodu, nesaprot un nedraudzējas ar vietējo kultūru un tradīcijām, tic citām morālām vērtībām (ja vispār). Tā ir civilizāciju sadursme, pie tam šajā gadījumā es atļautos teikt, ļoti atšķirīgas kvalitātes civilizāciju. Ievēro kā austrumāzieši arī diez ko necenšas asimilēties Rietumos un dzīvo samērā noslēgti savā etniskajā burbulī, taču ir pietiekami kulturāli, lai nesagādātu konfliktus ar savu uzvedību, kur nu vēl terorizēt vietēji populāciju par to, ka tā nepiekopj sintoismu vai budismu.