Šis laika periods ir mikroskopisks uz vēstures fona un par to mierīgumu, es personīgi neuzskat, ka karu esamība vai neesamība jebkādā veidā liecina par civilizācijas vitalitāti. If anything, ilgi miera periodi saistās ar aptaukošanos un mietpilsonīgu veģetēšanu. Paskaties uz zviedru elojiem. Tas, protams, nenozīmē, ka vajag karu dies pas, bet ar progress nekādā virzienā tie nav saistīti. Es teiktu, ka tas cik lopiski pašreizējie Rietumeiropieši ļauj sevi kaut un tik paklausīgi gaidīt nākamo reizi, ir daudz slimīgāks uzvedības modelis, nekā random ķorkas starp ciltīm. Ja tu ļauj sevi genocīdēt paša mājās un vienlaikus domā ka tik tevi kāds nenosauc par rasistu, nevis kā sevi aizstāvēt, tā ir ir smaga kolektīva demence, kas nez vai ir savienojama ar jebkādu ilgtermiņa attīstību.
Attiecībā uz slimībām, atcerēsimies, ka veco vietā mums ir daudzas jaunas. Nu jā, forši, ka nav jācieš no bubona mēriem un tā.
Tehniskie sasniegumi ir labi, es uz tiem nešķaudu, bet vairāk uz cilvēkiem, kuriem tas ir vienīgais kultūras vērtības rādītājs. Tehnokrātisks hedonisms arī nez vai būs labs pavadonis ilgtermiņa dzīvotspējai.

Attiecībā uz to stafeti un pakrišanu, parasti pakrišana nenotiek tik eleganti kā tu to apraksti. Iemesls kāpēc daudziem patīk piesaukt Romas norietu ir tāpēc, ka apstākļi kaut kādā ziņā tiešām bija līdzīgi. Pilsoniskais patriotisms nonivelēts, uzdzīve un laiskošanās kļuvusi par galveno ikdienas nodarbi, tā pat relatīvi ilgs miers, kas dabiski atrofē spēju būt gatavam triecieniem no kareivīgākām ciltīm, tā visa rezultātā samērā demoralizēta tauta, kurai ''nav vairs iekšā'' un kuru vājumu veiksmīgi izmantoja citi, agresīvāki bāleliņi. Visi tie iekarojumi jau nenotika dažos mēnešos, pēc kuriem ķelti, goti, saksoņi u.c. trakuļi pēkšņi nosetlojās un sāka aktīvi izmantot Romas atstātos kultūras produktus. Ilga degradācija un tautu staigāšana, ko dēvē par''tumšajiem gadsimtiem'' notika. Skatoties uz pašreizējo situāciju pasaulē un Rietumu politiķu uzvedību, paralēlas ir visnotaļ pamatotas.