Nu, un kā tas obligātā kārtā izriet no šitā "cikliskuma"? Kas, civilizācija Y nevar savākt to, kas palicis pāri no izbeigušās civilizācijas X, un tad sākt attīstīties (jebkādā, ne tikai tehnoloģiskā ziņā) no turienes? Un, pēc Y eventuālā gala, civilizācijai Z būs vēl bišku augstāks atspēriena pukts. Utt.

T.i., nav strikti lineārs, bet progress kopumā ir. Jo tālāk, jo tuvāks lineāram. "Cikliskums" to nekādi neizslēdz.

Tāpat arī neko citu no tās idejas gūt nevar. Es gribētu jebkādus secinājumus, citādāk - kāda jēga no tās koncepcijas?