Par ekranizācijām, Par "Meistaru un Margaritu"
Ir tādas modernas lietas, kuras ik pa laikam uzpeld, par kurām runā visi jaunie un laimīgie un kuras tu, nabags, vai nu saproti, vai nesaproti. Pēdējā laikā (nu jau gan tas mazliet mazinās) visi kā aptrakuši ar krievu seriālu "Meistars un Margarita". Ak, jā, jā, Bulgakovs, ak, jā, jā, tik tuvu grāmatai. Grāmata, protams, izcila, tieši tāpēc seriāls un visa ap to saceltā ažiotāža mani mazliet ieinteresēja. Mēģināju pat viņu paskatīties un secināju - negribu bojāt filmu par "Meistaru un Margaritu" manā galvā. Nesaku, ka seriāls slikts, tik daudz nebiju spējīga noskatīties, lai izdarītu šādus secinājumus, vienkārši man nav vajadzīga nekāda šīs grāmatas ekranizācija. To lasot, es visu uztvēru „pa savam”, spēlējos ar tēliem „pa savam”, un viens cilvēciņš man piedāvā skatīties „pa viņam”, bet tas iedragā manu „pa savam”. Tā kā šoreiz atturēšos, atturēšos, jo man ar Bulgakovu patīk runāt privāti, bez starpniekiem.