Postmodernās mokas
Visu dzīvi es dzīvoju nemitīgās bailēs, bailēs "citēt", "atkārtoties", "nošpikot", es šīs dēvēju par "postmodernajām mokām". Es dzīvoju šajās mokās pat tad, kad neko nezināju par postmodernismu, par to, ka mūsdienās jau no šīs citēšanas nav iespējams izbēgt, mūsdienās, kad viss jau ir radīts. Tagad, kad reizi mūžā aizmirsu baidīties, kad biju pārliecināta par savas idejas varbūt ne gluži oriģinalitāti, bet vismaz ne špikošanu, man pārmet tieši šo aizgūšanu. Un es mokos, es turpinu mocīties, mēs neizbēgsim, bet laikmets cilvēku apzīmogo vēl spēcīgāk, ja viņš šo laikmetu pārāk labi apzinās.