Līdzsvars un Haoss
Varbūt kādreiz uzrakstīšu komisku stāstu par to, kā pēdējā gada laikā mēģinu sevi sakārtot. Esmu sākusi rakstīt dienasgrāmatu (privāto), esmu apmeklējusi psihoterapeitu, pievērsusies meditācijai un sākusi ticēt, ka mēs visi esam Dievs. Dienasgrāmata no pašanalīzes pārvēršas par manu privāto mākslas darbu, psihoterapeits lika domāt, bet nepalīdzēja, meditācija nomierina visvairāk. Tomēr es joprojām esmu haoss. Un dzīve arī. Normāls stāvoklis, neko vairāk arī mums nevajag, savādāk taču nebūtu jēga spēlēties.