tikai retorika
un ar ko, piemēram, papukstēt cibē, palasīt grāmatu, iedzert vai (atvainojiet, garastāvoklis mazliet dirsīgs;) paraustīt pipeli ir cēlāk vai cilvēka vērtīgāk? un da i pusķ strādāt 2reiz vairāk, lai nejustos vientuļš - ar ko tas ir nenožēlojamāk? man domāt, ja vientulība atrauj durvis un nāk skaut tavu sirsniņu saviem vēsajiem taustekļiem, ir vien dabiski, ka tu nedomā, pa kuru ceļu bēgt. a vot palikt un ļaut viņai tevi pa savam mīlināt, jo tā galu beigās ir TAVA vientulība, tas ir kruta manā uztverē, tas ir briedums. bet ar nožēlojamību (lai ko tas arī nenozīmētu) vai cēlumu tam nav sakara.