oktobra atvasara un pēc tam lietus:
Pirmspēdējā oktobra pēcpusdiena bija jauka. Kārtējā Puškina ielas gājienā apstājos ar brīnuma garšu mutē. Saule svārstījās rietot starp tumšpelēkiem mākoņiem un raidīja savu zeltu pret kolhoznieku namu, noklājot tās vienu sānu pavisam rudu. Pa īsto zeltā laistījās tās piebūves notekcaurules un no otras puses, no vakara ēnas to taustīja melni koku zari, kas pagājušā nedēļā vēl bija tikpat rudi kā šovakar saulriets.

Es pis, es ģībstu.
Daba mūs mīl, mēs mīlam visumu,

ak mazie susuriņi un Tū-tikijas ♥