CALM PROCRASTINATION

12:32 am - oktobra atvasara un pēc tam lietus:

Pirmspēdējā oktobra pēcpusdiena bija jauka. Kārtējā Puškina ielas gājienā apstājos ar brīnuma garšu mutē. Saule svārstījās rietot starp tumšpelēkiem mākoņiem un raidīja savu zeltu pret kolhoznieku namu, noklājot tās vienu sānu pavisam rudu. Pa īsto zeltā laistījās tās piebūves notekcaurules un no otras puses, no vakara ēnas to taustīja melni koku zari, kas pagājušā nedēļā vēl bija tikpat rudi kā šovakar saulriets.

Es pis, es ģībstu.
Daba mūs mīl, mēs mīlam visumu,

ak mazie susuriņi un Tū-tikijas ♥

• 2 comments
• Leave a comment

12:39 am - oktobra izrēķini:

Retāk vai biežāk ir tādas dienas, kad līst lietus bez sniega un šķiet, ka tie varētu būt sniega mākoņi virs manis un, ka beidzot tās tiešām bīs īstas pūkas no saplēstā spilvena. Šķiet, ka viņa virs mums tur debesīs tiešām purina karalienes pēļus, bet, nē, es esmu tajās dienās pati lietus un raudu saredzot, cik puika pēkšņi jau liels.

• Leave a comment

12:43 am - MY SOUL HAS GROWN:

Trolejbusā iekāpu pašā vakarā. Vēls jau un braukātāji vēroja savus atspulgus trollīša logos. Pēkšņi es ieraudzīju savu atspulgu un...
... un sapratu, ka esmu cilvēks ar cietu un blīvu, ar domām, atbildību un divām rokām nevis ēteris kā man laikam bija šķitis līdz šim.
Es ieraudzīju īstu cilvēku sev pretim un sapratu, ka tā esmu es. Cool, 25 gadi, pēdējais laiks pienāca šodien ap plkst.21:30 11.trolejbusā starp pieturām Matīsa iela un Lienes iela.

Tagad tas vairs nav nenostiprināms minējums, bet gan fakts. Mana dvēsele.

• Leave a comment