bet tie jau ir tikai pašlabuma meklējumi, "kāds manā dzīvē no tavas mīlestības ieguvums". var dabūt botes, var dabūt cieņu, bet var arī vienkārši dot tā, lai paliek pāri arī sev, un nesapņot un negaidīt, citādi mīlestība kļūst par sadzīvisku pieķeršanos, un, ja pienāk brīdis, kad kaut kas apsīkstas, var gadīties, ka aktualizējas "mīl - nemīl". he, varētu jau teikt, ka cieņai pret apkārtējo jābūt defoltā visur, bet te es jau nodarbojos ar sapņošanu.

katrā ziņā, nedomāju, ka tādā karnālā mīlestībā ir iespējams ieraudzīt dievišķo, jo tur atkal apburtais loks, vēlmes un endorfīni.