cosmo_shiva2 ([info]cosmo_shiva2) rakstīja,
@ 2014-06-27 22:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Undīne reiz deva padomu, toreiz, kad gaidīja meitu - neplāties ar laimi, jo citiem skauž.

Pēdējā laikā Cibā nerakstu, neba tamdēļ, ka mana dzīve būtu apgāzusies katastrofā, bet gan tāpēc, ka tas laimes
dārziņš tik ilgi kopts, ka bail no laupītājiem.

Guļu gultā, spīd saulriets uz iedegušām kājām un es ēdu medus kūku ar zemenēm.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ikvakars
2014-06-27 22:58 (saite)
Par to plātīšanos - nu nez, manuprāt tas tomēr dod cerību kaut vai tiem, ko sit un tiem pret kuriem cieņu nemet rokās. Nu vot, vismaz man, tas nozīme daudz, ko raksti šeit, zinu tavu storiju, un zinu kam esi gājusi cauri, tas dod kaut kādu mazmazītiņu ticību, ka arī man pašai pienāks diena, kad iemīlēšu sevi un neļaušu kādām bradāt pāri man. Atceros, ka toreiz pie fakultātes teici apmēram tā - ka tik ilgi kamēr Tevi nedauza viss ir ok, un nav ok jau sen, bet arī toreiz kad biju astotajā mēnesī, Tu man pateici, ka pati esmu vainīgā pie tā kā ir mājās šeit man, un fak, tev bija tasinība, es esmu vainīga pie katra uzdirsiena un katras reizes kad negribējās būt. Es esmu savas laimes kalēja, un Tu dod ticību kalt. Paldies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]cosmo_shiva2
2014-06-28 22:00 (saite)
Hey, jā! Jā jā jā! Visu darīt savādāk kā līdz šim un vairāk klausīties tajā sirds balstiņā, kura saka klusu - varbūt šoreiz, nē? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?