tagad ir tā, ka vai nu es kaut ko mainu. Vai nu es dodos prom pilnīgā vienaldzībā
un pametu visus draugus, bērnus, ģimeni, mīlestību. Vai arī es sabrūku bezpalīdzīgā čupā aprīta
ar naudas pelnīšanu, jaunām drēbītēm, katru dienu viens un tas pats un tas ir biezs, gļotains
ikdienas izdalījums. Manai ikdienai ir smirdīgi izdalījumi, tie notiek katru rītu, kad pamostoties es
gribu, lai nenotiek tas pats, kas vakardien. Negribu darbu, negribu ēst, negribu darbu, negribu iet.
Sliktākais ir noticis atkal : katru rītu es konstatēju cik ilgi vēl līdz vakaram, lai varētu ātrāk iet gulēt
un tad pienāk jauns rīts, jauna diena, kuras jēga ir - drīz pienāks vakars, lai varētu sākties nākošie
izdalījumi no ikdienas nepieciešamības darīt visu to pretīgo rutīnu