literatūra
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Thursday, March 28th, 2024
    virginia_rabbit
    7:52a
    me: mosties!
    simo: ir Pūpolsvētdiena?
    me: nē, Zaļā ceturtdiena
    simo: ko tas nozīmē?
    me: tā ir diena, kad neko nedrīkst nest no meža
    simo: kāpēc?
    me: nezinu, tādi noteikumi
    simo: noteikumi ir sūdi

    (3 jau pateica | man ir ko teikt)

    ulvs
    1:37a
    Holivudas antisātanistu watchdogam viginaltcitizen labs raksts par Timberleika jauno gabalu "No angels". Industrija galīgi afigeļi norādīt tik tiešā veidā uz to, ka visa pamatā ir luciferiāniskais kontrakts. Vistiešākā smiešanās sejā ir aina, kur viņš beigās atver bagāžnieku un tur guļ tas, kurš nav viņa alter - ne jau fiziski, bet psiholoģiski, kā 2 rituālistiski (un in a Skinnerian manner) nošķeltas personības - vecā ieslodzīta, nu jau ne tik jaunā gatava baudīt slavas augļus. Tāds tiešums no viņu puses šķiet teju bezkaunīgs - kā smiešanās cilvēku sejās. "Mēs zinām, ka jūs saprotat, bet mums pohuj, jo mums izsenis pieder kontrolpakete, tāpēc varam tik tieši ar to visu koķetēt". For dummies - runa nav par 80s sātanismu, kur metālisti dzer zīdaiņu asinis un rok kapus, bet gan simbolisku kontraktu ar the Big Chief, lielo triksteru, slavas un naudas ģenerētāju. Bobs Dilans vismaz viņu sauca par Big Chief. Neko daudz gan viņš neatklāja, runājot par to, ka ir "bound to his musicianship by blood". Gribi negribi - jāizklaidē līdz nāvei.

    Raksts: https://vigilantcitizen.com/musicbusiness/the-blatant-luciferian-symbolism-in-justin-timberlakes-no-angels/

    Mūzikas video:
    https://youtu.be/hAnePKLB1EY?si=qNIbtyhX2DxRSIb1

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    Wednesday, March 27th, 2024
    f
    7:07p
    man ir tāds ieradums - kad ar kādu aci pret aci runāju, manas acis skraida pa šī cilvēka seju un veic izpēti, un es redzu, kā nokustas viens vaibsts, kā otrs, kā uzacs, kā plakstiņi, un tad tālāk, un vēroju, un es nevaru to apturēt. es to zinu un jūtu, bet nevaru izdomāt, kur piesiet acis, kur apstāties. domāju, nez kā tas izskatās otram cilvēkam - zīlītes jau laikam arī iet uz riņķi.
    ir parocīgi, ja nav jāskatās sejā. bet nav tik interesanti.

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    au
    10:50a
    vakar biju uz jrt.
    lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
    un
    lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.

    ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.

    un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek.

    (4 jau pateica | man ir ko teikt)

    virginia_rabbit
    7:56a
    Simons: varbūt tu kādu rītu vari uztaisīt īstas pankūkas, nevis no dollar store?

    (3 jau pateica | man ir ko teikt)

    inese_tk
    12:10a
    marts
    What Is the Dominant Emotion in 400 Years of Women’s Diaries?
    A new anthology identifies frustration as a recurring theme in journals written between 1599 and 2015

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    Tuesday, March 26th, 2024
    lasitajs 4:14p
    Rape and pillage
    In retirement village

    (man ir ko teikt)

    au
    10:44a
    arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
    ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
    un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.

    un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.

    vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules.

    (20 jau pateica | man ir ko teikt)

    Monday, March 25th, 2024
    prtg
    11:41p
    The Rat Catcher (2023)

    (man ir ko teikt)

    prtg
    11:24p
    The Swan (2023)

    (man ir ko teikt)

    prtg
    10:55p
    The Wonderful Story of Henry Sugar (2023)

    (man ir ko teikt)

    prtg
    8:51p
    Iespējams, sašķobījies ministra Kariņa krēsls. Tā iztaisnošanai vai aizvietošanai ar pastāvīgu sēdvietu lidmašīnā, iespējams, tiks rīkots atklāts konkurss.

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    f
    7:01p
    nolaidu asinis. vispār biju pārsteigta redzēt, ka šī tāda vīriešu iecienīta nodarbe.

    (11 jau pateica | man ir ko teikt)

    prtg
    10:36a
    Pamāju vecmāmiņai, kuru nekad neesmu saticis, jo aizbrauca vilcienā. Tāpat kā nekad nesatiku arī vectētiņu. Pēdējais, ko viņš redzēja, bija pagrabs kādā Baltezera vasarnīcā. Mammai tolaik bija gads, un viņu pierunāja neņemt vilcienā līdzi un uzaudzināja audžuvecāki - viņas mammas māsa ar vīru.

    (13 jau pateica | man ir ko teikt)

    Sunday, March 24th, 2024
    prtg
    11:17p
    Ford v Ferrari (2019)

    (man ir ko teikt)

    ulvs
    3:26p
    Šodien ar Esteri fragmentāri skatījāmies Lovelace k-dzes (Deepthroat zvaigzne) 1969.g. porneni ar suni. Saucas Dogarama jeb Dog Fucker. Diezgan pretīgi. Neiesaku. Video.

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    iokaste
    1:16p
    Kāpēc to Putinu visu laiku uzsver?

    Lasīju par Pugačova sacelšanos Urālos 18gs beigās. Tur bija smalki apstāstīta kolonizācijas taktika. Bajāri Maskavā izdomā, ka vajag kolonizēt to un to apgabalu, lai grieztu rebes, līdzsvarotu varas polus utt. Pie stratēģijas piedalās arī garīdzniecība/inteliģence un tirgotāji. Ir zināms pieprasījums no Eiropas - vajag tādas un tādas preces. Caram te nav nekāda teikšana, viņam jāuztur kārtībā struktūra, jātur valsts kase.
    Kolonizācijas sākumā ierodas tirgotāji, dod šnabi, uzpērk, glaimo, piešķir titulus, kļūst par stratēģiskiem partneriem utt. Tad ierodas kolonisti, svarīgi, ka daļa ir nekrievi - ukraiņi, tatāri, kazahi utt. Tad ierīko kara bāzi, lai apsargātu tirdzniecības līnijas. Tad kriminalizē nepaklausīgos, pie izdevības uztaisa asinspirti, beigās pazemo ar kādu fiktīvu miera līgumu..

    Bet pavadošais naratīvs vienmēr ir šāds - cars ir slikts, cīnieties pret caru. Tas tiek īpaši uzsvērts. Parastie krievi un zaltātiņi ir labie. Tirgotāji un bajāri pavisam labi - tie dod naudu, darba vietas utt.

    Arī šobrīd Latvijā notiek okupācija - krievi tikai nebrauc ar tankiem, bet gan Ecolines autobusiem. Katru dienu iebrauc četri lielie autobusi. Domājams, ka 20 gadu laikā šeit būs jaunā Baltkrievija.

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    neraate
    12:36p
    neiet uz juristiem bija pareizā izvēle, jo jau šobrīd, kad simt punktu ir ērtāk visu lasīt tiešsaistē un klikāt uz saistītajām sadaļām un noteikumiem vai citu likumu attiecīgajām daļām, bet bāc! kāda tā ir agonija pat ja jāizdara tikai viens mazs (muhaha) darbiņš
    aaaaa

    (man ir ko teikt)

    inese_tk
    10:10a
    marts
    lasot un domājot par Grīnbergu un viņu laika/domubiedru brīnišķīgajiem, aizraujošajiem, nervus kutinošajiem, drosmīgajiem un arī demokrātiju nodevīgajiem piedzīvojumiem, jau kādu laiku atpakaļ aizdomājos par to, ka patiesībā kaut kādu lielu daļu no manas vērtību sistēmas ir veidojusi padomju propaganda. es iemācījos lasīt, jau ļoti maza. bērnudārzā negāju un lasīju visu, kas bija pieejams. protams, man pirka arī jaunāko literatūru, bet daudzas man ļoti mīļas grāmatas, kuras es pārlasīju atkal un atkal bija no manas mammas bērnības (50. un 60. gadi), arī brāļa (mums ir 8 gadus starpība). es lasīju "Greizo spoguļu karaļvalsti" un "Zaļās maskas" un "Katrusīte jau liela" un citas. es sāku iet skolā laikam 1992. gadā un man no visas sirds bija bēdīgi, ka es nevarēšu iet pionieros, jo tādu vairs nav. es biju tik daudz par viņiem lasījusi. viņi bija godīgi un biedriski un draudzīgi. gudri, attapīgi, fiziski izveicīgi. aizstāvēja vājākos, palīdzēja veciem cilvēkiem, sargāja dabu. viņi kopā, draudzīgā pulkā nodarbojās gan ar izklaidējošām un priecīgām lietām, gan nopietnām un izaicinošām, kas prasa drosmi un tālredzību. viņi godīgi atzina savas kļūdas un viens otru atbalstīja. kāpēc gan lai bērnam negribētos kaut kam tādam līdzināties un iekļauties tādā pulkā? vecākiem manas bēdas par pionieru neesamību likās uzjautrinošas. es it kā arī zināju, ka padomju savienība ir slikti. mana mīļā Ulmaņlaiku vecmāmiņa diezgan atklāti ienīda krievus un stāstīja stāstus par viņu zvērībām no savas jaunības, kā arī mācīja savā bērnībā aktuālās morālās vērtības (godīgums un vecāku godāšana un čaklums). no manis netika slēptas mammas ģimenē notikušās izsūtīšanas. bet bērna prātā ir visai grūti salikt kopā šo informāciju ar to, ko var lasīt padomju propagandas bērnu literatūrā.
    vērojot aktuālos notikumus mūsdienu politiskajā skatuvē un skatoties youtube video, kuros parastiem Krievijas iedzīvotājiem tiek uzdoti dažādi jautājumi, es regulāri uzmetu aci plauktam ar bērnu grāmatām un domāju, ka vienreiz jāsaņemas un jāizlidina visas tās Katrusītes makulatūrā. neesmu vēl saņēmusies, gan tāpēc, ka tas ir pats augšējais plaukts - tur tad jākāpelē un jācīnās ar sen neslaucītiem putekļiem, gan tāpēc, ka es grāmatas un to varoņus vienmēr esmu uztvērusi (un izmantojusi) kā savus draugus. Katrusīte bērnībā bija mana draudzene. nav viegli viņu tā vienkārši iemest miskastē.
    atgriežoties pie skolas, kurā es sāku iet tajā, laikam, 1992. gadā - nebija jau tā, ka neatkarības atgūšana notiktu vienā acumirklī. mums joprojām bija, vismaz daļa, padomju laikā izdotas mācību grāmatas, un, kas šķiet vēl svarīgāk - padomju laikā ražotas skolotājas un skolotāji. man, protams, neviens to nelika mācīties, bet es joprojām atceros pantiņu no, šķiet, ka mūzikas mācību grāmatas:
    atausis saulains aprīļa rīts
    liekas pats ļeņins soļo mums līdz
    viņam pie volgas šūpulis kārts
    pasaulē dzīvo ļeņina vārds
    protams bez bērnu un mācību literatūras bija jau arī televīzija, ar ierastajiem krievu kanāliem un padomju filmām un multenēm. bet tas paliek pārāk plaši šī ieraksta ietvaram. šajā jautājumā šobrīd neiedziļināšos
    diezgan daudz par šo runājām čatojām viņdien ar Briedi. tā bija ļoti interesanta saruna. piemēram, ka Ziedoņa 80. gadu ābece tolaik šķitusi brīva, bet to skatoties tagad var redzēt nodevu, kura šķiet nevajadzīgi liela.
    atkal pie padomju propagandas morālās stājas un vērtību sistēmas atgriezāmies vakar sarunā ar K. braucām mājās no Rīgas un kaut ko runājām par ideālismu un nokonformismu. K runāja par to, ka mēs (mūsu paaudze?) to kaut kā saprot, bet ar jaunākiem cilvēkiem, piemēram, KVFR kolēģiem vai K grupas (ne Tesas) biedriem tas ir problemātiski. ka viņiem nav kaut kāda vārdos grūti aprakstāma (ideālisma?) faila. K likās, ka tas ir tāpēc, ka mums ir hardcore/diy kultūras saknes. es gan nezinu cik ļoti man tādas ir, manliekas, es šai subkultūrai esmu tomēr pieskārusies tā ļoti margināli un drīzāk jau ar attālinātu, pētniecisku skatu (rakstot bakalaura darbu). es teicu, ka varbūt mēs vienkārši esam nerealizējušies pionieri. galu galā nonkonformistiska un ideālistiska cīņa idejas vārdā ir gan padomju, gan mūsdienu Krievijas propagandas naratīva pamatā. tas bija pamatā visai manu vecvecāku Grīnbergu dzīvei. skaidrs, ka manā un K gadījumā mēs piedzimām vienā, bet uzaugām citā iekārtā un sistēmā, bet pirmās sistēmas struktūras, droši vien tur pašā apakšā neredzamas, nepjaustas un neievērotas tomēr ietekmē un nosaka veidu kā mēs domājam un rīkojamies. mēs piedzimām PSRS, bet tomēr tik ļoti tās pēdējā brīdī, lai būtu pārāk mazi, lai paspētu reāli uz savas ādas izbaudīt to, kā patiesās izpausmes atšķiras no tā, kas rakstīts grāmatās. mans brālis, piemēram, paspēja. viņš piedzima 1977. gadā, paspēja drusku pabūt pionieros un izjust kāds tas ir bulšits un neatbilst propogandas grāmatām. es īsti nē. ja nu vien dažu skolotāju liekulīgajā skolēnu audzināšanas stilā.
    domājot par šo visu, mūsdienu Krievijas nākotne liekas ļoti, ļoti, ļoti drūma un bezcerīga. un vakar, piemēram, dzirdēju ziņu sižetu, par to, ka Latvijā var iegādāties krievu jauniešu propagandas seriāla čipsus (tiekot izķerti) un ielās intervētie jaunieši nesaskata tur nekādu problēmu. foršs seriks esot, praktiski visi klasesbiedri skatoties.

    runājot par Grīnbergiem - iepriekšējā ierakstā minētā Marianna Ozoliņa, kura redzama fotoattēlā no Nicas un, kura kopā ar Alīnu darbojās Dunkanu darbnīcā, mūža nogalē visai atklāti (atbilstoši 1989. gadam) izteicās par vilšanos iekārtā, par kuras ideāliem cīnījusies. man, protams, patiktu, ja es varētu lasīt tādas intervijas arī ar saviem vecvecākiem. bet nevaru. un viss, kas ar viņiem saistīts sastāv no vienas puses - no ļoti cietām, taisnām, asām, spilgti sarkanām līnijām, no otras puses - šo līniju starpas ir aizpildītas ar tādu biezu, mīkstu, blīvu muklāju, kurš zem gājām līgojas un ir staigns un sevī slēpj, iespējams nekad neatrodamas atbildes uz ļoti, ļoti daudziem jautājumiem.

    tāpat lasot Grīnbergu un viņa laika/domubiedru atmiņas, tai skaitā [info]basta dāvāto "Čekas šofera atmiņas", kopumā tas, ka tie cilvēki nonāca tur, kur nonāca un darīja, to ko darīja liekas visai likumsakarīgi. rodas sajūta, ka pret sabiedrības grupu, kuru viņi pārstāv toreiz izturējās kaut kā zināmā mērā līdzīgi, kā mēs šodien izturamies pret vietējiem krievvalodīgajiem. viņi dzīvoja citā informācijas telpā, kurā tika ievilkt apzināti no šīs informācijas telpas radītājas varas. un tas, kas viņu informācijas telpā nonāk no pamatpasaules, jeb normālās pasaules viņiem tikai apliecina, ka tā informācijas telpa, kurā viņi dzīvo ir pareizāka, labāka, skaistāka, morāli tīrāka un augstvērtīgāka (es kaut kad iepostēšu fragmentus no Alīnas atmiņām par piedzīvoto cietumā kā politieslodzītajai). manai Latvijas laukos plaukstošajai un zeļošajai un Ulmani mīlošajai (mīlēt mācītajai) mammas mammai tādi Grīnbergi un viņu savādās aktivitātes likās marginālas un nesaprotamas. bet rezultātā Ulmanis pazuda, Grīnbergi palika. man tiešām liekas (un jo īpaši, kopš pirms pāris gadiem paviesojos dažās krievu skolās), ka ar savu attiekmi pret krievvalodīgajiem pēc neatkarības atgūšanas, mēs esam ļoti sašāvuši sev kājās. propagandas ietekme ir patiesi neaptverama visdziļākajos psihes līmeņos.

    Current Mood: jāsāk kaut kas darīt
    Current Music: K ar metronomu tinkšķina basu

    (5 jau pateica | man ir ko teikt)

    martcore
    8:51a
    dīvainību, protams, dafiga
    bet melnajos gulbjos tā arī jābūt, kopā ar daudzām sazvērestības teorijām

    lūk, kādi jautājumi parādas. igil-k ir kaut kāda igil hierarhiska struktūra vai arī pati par sevi? kādas ir tās attiecības ar talibaniešiem afganistānā? vai igil vienmēr uzņemas atbildību par saviem teraktiem?
    vot, sāksim kaut kur no turienes

    (5 jau pateica | man ir ko teikt)

    Saturday, March 23rd, 2024
    inese_tk
    10:42p
    marts
    es tik te rakstu melanholisku Grīnbergu spamu, bet īstajā dzīvē viskautkas notiek un tas ir tik intense, ka negribas tajā intensitātē kavēties un vēl par to rakstīt. nav, tā, ka akurāt slikti, vienkārši tāds ļoti blīvs periods.

    šajā sakarībā likās interesants pagājšnakts sapnis. detaļās neiedziļināšos, jo kuram gan tās interesē, bet bija jābēg no slepkavas. tāda kankaraina, urlīga vīrieša, kas likās truli ļauns un vispār bez apziņas. pirmajā reizē izbēgām, bet tad viņš mūs atkal atrada un lauzās iekšā telpā un nebija vairs iespējams noturēt durvis un viņš jau nāca iekšā. likās, nu viss cauri ir, bet tad es sāku domāt - hmm, bet šis taču ir mans sapnis. es pieskāros viņam ar roku un sirsnīgā, līdzjūtīgā balsī sacīju - kas Tev noticis? vai var Tev kaut kā palīdzēt? vīrietis atkāpās pāris soļus atpakaļ un vienkārši izgaisa.
    varbūt tā bija persona, kas pirms pāris mēnešiem noslepkavoja rūķi. t.i. man pirms pāris mēnešiem bija sapnis, kurā tumsā skrēju pa tramvaja sliedēm un aiz kaut kā aizķēros - pacēlu to, aiz kā aizķēros un izrādījās, ka tā ir nocirsta rūķa galva.

    (man ir ko teikt)

    ulvs
    9:23p

    • Diezgan stilīgs krekls, ne? Varbūt kāds zina, kurā veikalā tādu var nopirkt? Tas minimālistiskais raksts mani nogalina. Tiek radīta papildus dimensija, rodas iespaids par tādu kā izcilni. Foto, starp citu, redzams Maskavā notikušā terorakta iespējamais dalībnieks.

      Īss komentārs par teroraktu. Ja tas būtu noticis pirms diktatora simboliskās pārvēlēšanas absurdā teātra, es apsvērtu ārēja ienaidnieka esamību. Bet man liekas, ka šoreiz (tāpat kā pirms Otrā Čečenijas kara) ienaidnieks ir iekšpusē.

      Būtiski, ka terorakts krievu apziņā iesoļo roku rokā ar vēl diviem realitāti kropļojošiem jaunumiem - īsumā, Krievija savu barbarisko iebrukumu Ukrainā pirmo reizi pasludināja par karu un paziņoja par divu jaunu armiju izveidi. Tas nozīmē, ka Mūžīgā Gaļas Mašīna beidzot sāks apzināt un apstrādāt atlikušos cilvēkresursus - līdz šim no plašas iesaukšanas izsprukušajiem vīriešiem un maziem, tikko pilngadību sasniegušiem puikām no Maskavas un Sanktpēterbugras rajoniem.

      Terorakts kā šovinistiskās sabiedrības daļas saliedētājs, terorakts kā pamats ieviest skarbākus likumus un lielāku kontroli. Paredzams, ka ceļā uz totālu kontroli, pilsētās tiks ieviestas Ķīnas modeļa novērošanas sistēmas- kameras un AI, kas analizē sejas vaibstus un vara, kas izseko katru tavu soli, darbību, domu.

    (3 jau pateica | man ir ko teikt)

    neraate
    9:13p
    LR1 tagad raidījums ar Dzintru Geku. ļoti vērtīgs un jēdzīgs, bet baisi smagi klausīties no visām pusēm un aspektiem
    https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/dzintra-geka-rugti-domat-ari-izsutito-latviesu-pecnaceji-drosi-v.a189629/

    (man ir ko teikt)

    neraate
    8:59p
    zemes stunda @#@$%^&*. šie grib piedalīties un spiest arī mani un gan grib sēdēt pilnīgā tumsā gan besījas jo tumšs. a man nav šodien resursu šim, rakstu studiju darbu ko jau tā grūti pat ar visu gaismu un neiejūtīgi teicu, lai iet tumsā sēdēt vannasistabā

    (1 jau pateica | man ir ko teikt)

    prtg
    7:33p
    Riga Palace Hotel, Zaki al-Arsuzi Street, Aleppo, Sīrija

    (2 jau pateica | man ir ko teikt)

    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba