..un kā tevi sauc?
vienmēr ir kaut kā tik ļoti patīkami un interesanti, un smaidīgi parunāties ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. kaut arī ir svētdienas vakars, visapkārt tumšs un nav neviena cita cilvēka apkārt un tu atrodies autobusa pieturā kaut kur juglā. un izskatās, ka tavs autobuss jau sen ir aizbraucis bez tevis.
dīvaini, bet man nemaz nav/nebija bail.

manī ir atgriezies miers, harmonija, lieliska pašapziņa un apziņa. tikai nesaprotu, no kurienes?