dzīve franču kopmītnēs
man aiz sienas dzīvo franču puika, kurš vislaik runā skaipā, man vismaz tā liekas, katrā ziņā es vislaik netīšām noklausos sarunas - var dzirdēt gan to, ko viņš runā, gan ko saka otrā galā. kad sēžu pie galda, sanāk, ka mēs sēžam viens otram pretī, tikai siena starpā. bet aiz otras sienas, kur man ir gulta, dzīvo vēlviens puika. sanāk, ka mēs guļam blakus, tikai atkal siena starpā. pretī dzīvo kkāda franču meitene, kas nekad mani nav sveicinājusi un es viņu arī ne. tās meitenes te tādas ir..mazliet pa kreisi, pretī otras signes istabiņai, šobrīd norit baigā ballīte, un es dzirdēju, kā kāds tur spēlēja uz klavierēm muse. (tātad ja es būšu galīgi noilgujosies pēc kāda daudz maz dzīva instrumenta, es iešu iepazīties). bet vispār es no sava 'rajona' nevienu nepazīstu, izņemot kādu ļoti garu melno puisi ar ļoti skaistu seju, kurš regulāri pīpē zālīti un kurš reiz teica, ja kādreiz man kkas ir vajadzīgs, es zinot, kur viņu atrast. mhm, zinu.