Nu ja – Indijā vidējais dzīves ilgums un indivīdu veselība noteikti cik tur reizes pārsniedz eiropiešu dzīves ilgumu.

Indijā gan ir citas problēmas, liela bērnu mirstība, sliktāka veselības aprūpe utt, bet ar vēzi gan viņi slimo retāk, jo ēd pārsvarā veģetāri un lieto daudz garšvielu:

Nuss, rūpnieciski piesārņotajos Indijas rajonos (bet dažviet tur tāds piesārņojums, ka Ķīna šķiet ka pludmale ar zilo karogu) vēžinieku īpatsvars zaškaļivajet aš pasaules rekordu augstumos. Savukārt vidējos rādītājos vismazākais vēža slimnieku skaits ir ziemeļos aiz polārā loka eskimosu un aleotu vidū, kas pārtiek tikai no gaļas un mandarīnus redz tikai Ziemassvētkos.
Tā kā man tomēr klusas aizdomas, lai kā tas nepatiktu ticīgiem ļaudīm, ka ar to gaļas ēšanu/neēšanu un vēzi ir gluži tāpat kā visiem zināmajā anekdotē par gurķiem un vēzi, tb ne ēšanas paradumi te galvenais, bet apkārtējās vides piesārņojums kā tāds – jo tālāk no civilizācijas, jo mazāk civilizācijai raksturīgo slimību (un vairāk lokālo).

Par piesārņojuma korelāciju ar vēzi neesmu pētījusi, vari iedot references? Arī par eskimosiem un aleotiem, vai tu zini cik ilgi vidēji dzīvo šie eskimosi? Cik es zinu, augstākā vēža prevalence ir Dānijā un citās Ziemeļeiropas valstīs: http://www.wcrf.org/int/cancer-facts-figures/data-cancer-frequency-country

Vari salīdzināt ar karti par gaļas patēriņu: http://chartsbin.com/view/12730
Un piena patēriņu: http://chartsbin.com/view/1491
Krūts vēža incidenci: http://chartsbin.com/view/yq6

Zinu tikai to, ka tā dzīvnieku produktu diēta, ko eskimosi piekopj, viņiem izraisa sirds slimības, tai skaitā arterosklerozi un sirds triekas, gluži tāpat kā rietumniekiem, kas ēd burgerus, jo cilvēka organisms ir primāta organisms ar primāta gremošanas sistēmu, tā kā mums ir paredzēts pārsvarā ēst augu valsts produktus (sevišķi augļus), tad mēs vienkārši netiekam galā ar to holesterīna daudzumu, ko dzenam iekšā ar gaļām:

http://nutritionfacts.org/video/omega-3s-and-the-eskimo-fish-tale/

Vēl es gribēju piebilst, ka protams, ka piesārņojums un dzīvesveids, tai skaitā smēķēšana, alkohola patērēšana un stresa līmenis ietekmē veselību, gluži tāpat kā diēta, bet ja izskatot simtiem neatkarīgu pētījumu ir pamats atzīt, ka gaļa ir 1. grupas kancerogēns, tad tādu faktu nevar atspēkot ar spekulācijām par piesārņojumu kā galveno vēža izraisītāju.

For example, “overall cancer rates are much lower in India than in western countries.” U.S. men get 23 times more prostate cancer than men in India. Americans get between 8 and 14 times the rate of melanoma, 10 to 11 times more colorectal cancer, 9 times more endometrial cancer, 7 to 17 times more lung cancer, 7 to 8 times more bladder cancer, 5 times more breast cancer, and 9 to 12 times more kidney cancer.

http://nutritionfacts.org/2015/05/05/why-are-cancer-rates-so-low-in-india/

Neliela nianse - "palielina zarnu vēža risku par 18%", nenozīmē, ka tagad 18% bekona ēdāju slimos ar vēzi (tajā pašā rakstā divas rindkopas zemāk).

Otra nianse - nevis gaļas, bet "processed meat", kas principā ir savādāk pateikts, ka gaļas kūpināšana/sālīšana palielina risku.

Palielina risku, bet sarkanā gaļa (unprocessed) tik un tā ir probably carcinogenic (Group 2A).

Kas ir arī interesani, aizstājot olas ar augu valsts olbaltumvielām nāves no vēža risks samazinās par 17%, tas ir secinājums no šī large scale pētījuma - https://archinte.jamanetwork.com/article.aspx?articleid=2540540

Kas parāda to, ka vaina nav vien gaļas sagatavošanas procesā, bet gan dzīvnieku produktos kā tādos.