tumsa un gaisma
Dodiet man vairāk gaismu, lūdzu! Dzīvu gaismu. Nē, es nesūdzos, zinu, ka šī ilgošanās pēc gaismas ir daļa no tā, kas man patīk ziemā. Tās ir grūtības, bez kurām ziema nemaz nebūtu īsta ziema. Turos no visa spēka. Dedzinu sveces. Īpaši jauki izvēršas rīti, kad uzreiz pēc tam, kad nozvanījis modinātājs, pastiepju roku, sataustu tumsā šķiltavas un iededzinu sveces. Elektriskā gaisma no rītiem ir briesmīgi apdullinoša, tā rada īgnumu un dusmas. Sveču gaisma, turpretim, rada prieku. Vakaros arī dedzinu sveces, skatos dzeltenā gaismā, un man šķiet, ka tumsa vairs nav tik nomācoša. Man pat nebūtu nekādu iebildumu pret lielu žuburainu svečturi, kurā varētu saspraust divpadsmit sveces un tad svinīgi pārnēsāt visu šo godību no istabas uz istabu, atkarībā no tā, kur nu būtu nepieciešams uzturēties. Varbūt vajadzētu ar laiku sev tādu svečturi iegādāties.