Helsinki
viss bija loti labi liidz sim briidim. Tikko saaku mekleet iespeejas lietot internetu, izraadiijaas, ka somi ir internetam nedraudziigi. Loti diivaaini. Tagad seezu kaut kaadaa uukjii un par bagu naudu meeginu pasepet apskatiities desmitiem veetulju.
Citaadi viss ir lieliski. Man ir sava klints mezaa, man ir rozaa istabinja loti romantiskaa villaa pasaa Helsinku viduu, man pagaidaam ir maliet briiva laika un visas iespeejas atpuusties. Pamazaam izpeetu mezju, gaidu, kad somi saorganizees man materiaalus un tad taisiisu maakslu. Mana klints ir briiniskiiga, es loti skaidri redzu, kaa visam vajadzeetu beigaas izskatiities, ir iedvesma, ir sajuuta, ir plaans.
Man loti patiik Helsinki. Te visi sobriid svin vasaru. visur parki, zaalaaji, struuklakas, ziedosi rozu kruumi, pikniki, gitaaras, alus un saldeejums.
Liels kartums, briiziem lietus, tad atkal saule, taaluma makonji. Gar villu skrien vilcieni, kalusos vinjus kaa muuziku, seezot uz balkona un dzerot vakara viinu. Teetis arii ir te. Mees sen nekur neesam kopaa braukusi, peedeejaa reize laikam bija brauciens uz Gotlandi. Tagad mees labaak sadziivojam. Teetim arii ir sava klints. Vianm turklaat ir arii visi vajadziigiem materiaali, un vins jaut kaapeelee pa akmeniem augsaa un lejaa, stiepj maakslu suru turpu, komponee un domaa. Buus loti skaisti.
Nu taa. Manas daargaas minuutes leekso, tullit laika limits buus klaat. Kaut man buutu vairaak laika visu uzrakstiit. Negiribu, lai tas viss aiziet un pazuud. Gribu, lai saglabaajas tas, kaa ir tagad.