Biju šodien Parkā. Tur ir brīnišķīgi. Mana vasaras istaba bija sakurināta silta, silta. Ziniet, es tiešām priecājos par siltām istabām. Pamodos šorīt tādā brīnišķīgā, gaišā rītā, siltā istabā, savā lielajā, smieklīgi čīkstošajā vasaras gultā. Pamodos teju laimīga. Kaķis gulēja blakus un vārstīja vaļā un ciet savas dzeltenās pūķa acis. Ilgi gultā lasīju. Pat viena nakts un viens garš rīts vasaras istabā dod tik daudz spēka, it kā es patiešām būtu ieelpojusi mazliet vasaras gaisa. Vispār šī patiešām bija laba diena.
Vakar no septiņu nedēļu Ēģiptes trimdas mājās atgriezās tētis. Satikšanās bija līksma un stāstiem pušķota. Man arī tā kā kļuva vieglāk ap sirdi attiecībā uz pārplīsušā radiatora jautājumu un citām saimnieciskām nebūšanām un būšanām.
Pastaigājos pa parku. Vietām saule sniegu izkausējusi jau līdz pašai zemei un tur redzami svaigi kurmju rakumi.
Saulrietā braucu uz Rīgu. Sarkanā, kvēlojošā saulrietā. Izskatījās, ka meži un sniegi deg.