Es tagad visu lieko metu laukā. Man ir pilnīgs laukā mešanas trakums. Gribu visu tīru, plašu, gaišu ap sevi. Pat grāmatas metu laukā bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem. Būtu tikai vairāk laika lielajai tīrīšanai. Šķūrēju no mājas laukā visu sakrāto godību. Ziniet, es jau gadu kā esmu sākusi šo tīrīšanas un kārtošanas akciju, bet vēl neredzu ne galu, ne malas. Tagad pat neko vairs negribu šķirot. Ka tik maisā vai kastē iekša un prom.
Trakākais ir tas, ka manas mājas otra iemītniece, ar kuru jau gadu kā dalām dzīves telpu, tikmēr savā pusē krāj arvien vairāk mantu. Šodien arī - atveda veselu piekabi pilnu ar mantām. To ieraugot man sāka sāpēt galva un sapsihojos līdz tam, ka jābēg no mājas laukā. Kaut kāds ārprāts!