citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2009-10-14 08:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es jau pusotru nedēļu kā esmu mājās. Esmu vairakkārt atvērusi cibu, palasījusi citus, bet pati neko nevaru uzrakstīt. Ko lai saku? Atgriežoties mājās, ieraudzīju visu citādā gaismā un rakursā. Ar distanci. Ir visai biedējoši ieraudzīt savu dzīvi no attāluma. Redzu visas nepilnības, trūkumus un kļūdas, redzu, ka jādzīvo būtu bijis citādi. Bet kā vispār var izlabot dzīvi? Dzīvot savādāk? Es tepat vien esmu. Šajā mājā, šajās šajā darba vietā, darot tos pašus ierastos darbus, tepat šajās ielās un šajā pilsētā, un atkal ir tieši tās pašas skumjas kā vienmēr. Tas pats rudens. Kā vienmēr.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]murse
2009-10-14 14:41 (saite)
ai.. taa arii ir. vienkaarshi, ar sho sajuutu ir ljoti gruuti dziivot, taapeec iemaacaas to nejust. palikt mazjuutiigaaks, aklaaks, dumjaaks. Bet katru reizi kad sazvanos ar cilveekiem aarpus lv, man ir sajuuta, ka runaaju no akas :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]citronmeetra
2009-10-14 16:13 (saite)
No mucas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?