baars un brokastis
Beidzot esmu atradusi savu miilaako baaru uz siis planeetas, kaa arii miilaako brokastu eestuvi. Abas divas vietas atrodas Oak street, Njuuorleaanaa.
Baars ir mazs kaa skjuunis, Bella - meitene, pie kuras dziivoju, - tur straadaa reizi nedeelaa. Publika ir galvenokaart vieteejie no sii pasa rajona - Oak street un veel dazaam skeersielaam, Bellas draugi un draugu draugi. Baara griesti izskataas taa, it kaa kuru katru mirkli vareetu iegruut un aprakt leti, pudeles un apmekleetaajus. Tumsaas telpas stuuri ir vairaaka Ziemassveetku veciisu foguuras. Sarkanas lampinu virtenes, kas telpu tik pat kaa neapgaismo. Mees seezas sarkanaa tumsaa. Uz letes gulj milziigs, ruds runcis. Tiek runaats, ka baara iipasnieks vinam iebaro miega zaales, lai kakjis raatni guleetu savaa vietaa un nemaisiitos pa kaajaam. Ar vai bez miega zaaleem kakjis briiziem tomeer sakustas, pat pieceljas kaajaas un leenaam paarstaigaa baara leti no vien gal liidz otram, pasmarzojot katru dzeerienu glaazi. Bella tikmeer ielej glaazi uudens ar ledu arii kakjim un vins padzeras turpat uz letes gluzi kaa jebkurs cits apmekletaajs.
Visu vakaru es seezu blakus melnam, trakam viiram. Tas ir Lorenco, kas dziivo tiesi pretii Bellai. Bellas maaja ir tepat blakus baram. No vinas logiem var redzeet baara durvis. Lorenco briiziem mani apkampj, dzied dziesmas, izvilna no manis dazus intimus nosleepumus, kurus peec tam iepin savu dziesmu vaardos un skalji nodzied visam baaram.
Man otraa pusee pie baara letes seez viirs, kam truukst viena roka. Vins ir loti skumjs visu vakaru. Ar vinu ir gruuti runaat, jo skumjas ir ap vinju kaa bieza siena. Laudis naak un iet, es tieku iepaziistinaata ar visiem jaunpienaaceejiem. Mees runaajamies krustaa mskeersaam, un es paleenaam sareibstu no Bellas jauktajiem dzeerieniem. Es apskauju Lorenco un tas ir no sirds. Veel vakara gaitaa parunaajos ar krietni iereibusu striptiiza dejotaaju (arii no sii pasa rajona), kas grib uzrakstiit graamatu par savu dejotaajas pieredzi un darbu slavenajaa Bourbon street, kur visu zemju laudis aaleejas pa baariem un krogiem kaa no keedes noraavusies. Vinai ir meita, kas grib buut politike.
No riita es brokastoju mazliet taalaak tajaa pasaa ielaa. Eestuve ir slavena ar savaam izcilajaam brokastiim. Vini pasniedz tikai brokastis un pusdienas. Pustrijos peecpusdienaa sii vieta tiek aizsleegta liidz naakamajam riitam. Katru dienu no pasa riita liidz peecpusdienai tur speelee muuziku. Dziivajaa. Sveeetdienaa tur tika speeleetas klavieres un trompete. Soriit kaa pie pirmdienas tikai klavieres. Visi vecie labie dzeza gabali, veel visaadas improvizaacijas. Briiziem pianists arii dzied. Brokastis ir nenormaali garsigas, muuzika dara sirdi maigu un laimiigu. Laudis tur seez stundaam vai arii ieskrien aatri kaut ko iekost pirms darba. Un kafija ir lieliska - slavenaa chicory kafija, peec kuras es, skiet, nekad vairs nespeesu dzert parastu kafiju.
Brokastu eestuvee pie sienas ir gleznas un fotograafijas. Gleznas var iegaadaaties. Uz mani skataas neveikli gleznotas Merilinas Monro, Dzegera, Kurta Kobeina sejas. Visiem kosi zilas acis. Es tur seezu ilgi, nespeeju aiziet projaam. Es gribu taadu vietu pie sevis kaut kur tuvumaa.
Sapazinos ar pianistu. Iepaziities seit ir vieglaak par vieglu. Cilveeki uzskaak sarunas kaut vai ielas viduu un runaajs ilgi. Es tieku ieluugta uz muuzikas pasaakumiem un izstaadeem vai arii apskatities tikko nopirktu grafikas presi. Sveicinaas pilniigi visi ar visiem. Un runaajs. Un tas ir kas mazliet vairaak par standarta pieklaajiibu. Taa vienkaarsi ir sejiens tradiicija un dabiskais dziives ritms - buut atveertam, nesleepties, noveerteet katru pretiimnaaceeju. Mani sveicina miskastes masiinas soferis un tramvaja vadiitaajs. Pastnieks, gandriiz visi garaamgaajeeji. Pianists brokastu eestuvee. Vins iznaak no eestuves uzpiipeet un mees runaajam par muuziku un celosanu. Un vins uzaicina mani paklausiities muuzikju jam sessions vina bazniicaa.
Taa, luuk, te ir.