Vakar divas reizes peldējos. Dienas vidū, karstumā dīķa ūdens likās auksts. Vakarā, kad rietēja saule, peldēt bija pavisam labi. Pa pliko. Ūdens silts, gaiss - vēss, debesīs - apaļš mēness ar tikko manāmi padilušu maliņu. Tālumā klusi un spoži sāka skanēt baznīcas zvani, iezvanot svētdienas priekšvakaru. Neviena paša mākoņa, ūdens ap mani viļņojās saulrieta krāsās, gar dīķa malām pļavas raibas no pelašķu un āboliņa ziediem. Augusta vakars. Viens no maniem pēdējiem šīs vasaras vakariem Latvijā. Un tad - gadu atkal būs jāgaida, līdz būs tāds vakars. Veselu gadu.