Visi izdzeesusies, kam lai es tagad staastu par Peeterburgu?

Man te klaajas briiniskiigi. Visi tie kanaali, muzeji, pilis un daarzi. Turklaat ir vasara, un es taada sapuceejusies svaarcinjos un bluuziitee staigaaju pa ielaam, suupoju pie rokas mazu sominju ar bambusa rokturiisiem un juutos kaa daama no kaadas beerniibaa redzeetas krievu filmas. Turklaat ir izraadiijies, ka es labi runaaju krieviski. Seit man ir atveerusies valodas zinaasanu kraatuve un es runaaju patiesaam labi. Muzejos man netic, kad saku, ka man jaapeerk daargaa aarzemnieku biljete. "Vai tiesaam neesat Kreivijas pilsone?" Un ar visu manu atklaatiibu un apliecinaasanu, ka tiesaam neesmu Krievijas pilsone, tik un taa tieku pie leetaas biljetes.

Labi, ja godiigi, tad taada veiksme man bija tikai vienreiz. Sodien. Krievu maakslas muzejaa. No sajuusmas par leeto biljeti, paneemu arii veel audio gidu un pavadiiju muzejaa kaadas sesas stundas, skatoties bildes un klausoties audio gida staastus. Vareni, vareni. Es nekad nebiju redzeejusi tik daudz krievu maakslas, un man bija arkaartiigi interesanti. Manaa apzinjaa tagad ir atveeerusies milziiga jauna telpa, kuraa ir loti daudz ieprieks nezinaamas maakslas. Es biju skolaa kaut ko mazliet par to visu maaciijusies, bet viss jau sen bija aizmirsts un pazudis. Kaa es gribeetu, lai speetu labaak atcereeties redzeeto. Es gribu patureet praataa shos darbus, maaksliniekus, vinu staastus. Es paaraak aatri aizmirstu.

Sarezgiitaak ir ar to maakslu, kas man te pasai buutu jaarada. Es sausmiigi iekseeji ciinos ar doto teemu. Man ir jaarada darbs, kas buutiibaa ir par ekologiju, vidi, piesaarnojumu, pateereetaaju sabiedriibas tumso pusi. Veelams, lai tas buutu muusdieniigs un sociaali iedarbiigs. Bet man tik loti negribas taisiit neko negliitu, neko taadu... pat nezinu, kaa lai to nosauc. Problemaatisku.

Man patiik gleznas, kuraas daamas seez diivaanos un gaisma rotalaajas vinju sejaas un cerinju ziedu vaazees. Un man patiik saulrietu un daarzu gleznas. Un klusaas dabas. Es esmu sentimentaala un melanholiska. Mani briesmiigi garlaiko visaadi sociaali maakslas projekti un sabiedriibas probleemu cilaasana maakslas darbos. Sasodiits! Un tagas man jaasanjemas un jaarada kas taads, kas buutu mans un reizee arii sabiedriski deriigs. Es tacu to varu. Cerams.