Labs vakars
Šovakar viss ir labi. Visu dienu ir labi. Mierīgi. Silti. Es nupat atnācu mājās no atklāšanas. Mazliet griežas galva no vīna un svētkiem. Ēdu konfektes, dzeru minerālūdeni. Visi logi vaļā, pa māju skraida patīkamas siltā gaisa straumes. Biju tieši tā iedomājusies šo vakaru: atnāku mājās, uzsmērēju sviestmaizi, uzvāru tēju, ieslēdzu tv, paskatos, izslēdzu. Izeju uz balkona, sildos, skatos. Saule norietējusi. Esmu mājās. Viena pati. Pieaugusi. Es esmu liela. Šī ir mana dzīve - darbi un izstādes, bildes un objekti, grāmatas, avīzes, filmas. Draugi un puiši. Atbildība, pienākumi, nauda, dienas režīms. Un es palēnām topu arvien vairāk es pati. Visu savu dzīvi augu un augu. Un kļūstu par sevi.

Kopš šī vakara manā dārzā aug Vilibalža dāvināta naktsvijole. Iestādīju ēnā pie kļavas. Kaut nu tikai ieaugtu. Nez vai gliemeži ēd naktsvijoles? Viens jau bija uz lapas uzlīdis. Gliemeži apēda visus manus kabaču stādus. Stulbie gliemeži.

Bet tā vispār šī ir lieliska diena. Es lepojos ar šo savu izstādi.