Turpinu slimot un gleznot. ZS vakar no rīta aizbrauca, tagad viena pati klīstu pa māju, gleznoju, šņaukājos, domāju gan labas, gan sliktas domas. Šī ir dīvaina saaukstēšanās, kurai, manuprāt, ir ciešs sakars ar manām domām un emocijām, baciļi šoreiz maz ir pie vainas. Es mēģinu no sevis izslimot laukā visādas vecas bēdas, pa ziemu sakrātās bailes, neveiksmes un zaudējumus. Labāk neko daudz par to nerakstīšu, negribu izklausīties kā galīgs dīvainītis.
Tā jau vispār arī manā ielā ir pavasaris, tas ir skaists un godības pilns, salds un smaržīgs. Pat ar visām iesnām jūtu, kā smaržo ziedošās plūmes. Visapkārt mājai kļavas arī vienos zelta ziedos. Pa laikam izeju laukā, parušinu dobes, aplaistu puķu asnus. Ja pietiks spēka un laika, šodien pagalmā mēģināšu uzrakt mazu zemes pleķīti diļļu dobei.
Tā, un tagad jāiet gleznot. Ierakstu to šeit, lai nebūtu atkāpšanās iespēju: šovakar bildei "Baltais krekls" jābūt gatavai. Vakarā vai rīt no rīta šeit jāieraksta atskaite.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: