Būtu jāiet gulēt, bet šodien bija tāda diena, ka vajadzētu kādas pretstresa zālītes. Piemēram, cibu. Rīt arī nekas viegls nerādās. Daudz darba un daudz visa kā. Vakarpusē bija labi - pasēdējām ar jauno mākslinieci A.B. lielveikala kafejnīcā un parunājām. A.B. ir tāda meitene, ar kuru var ļoti labi runāt par mākslu. Cik nu vispār cilvēki mēdz par mākslu un kultūru runāt. Bet ar A.B. var runāt un kā vēl. Viņa ir meitene, ar kuru negribas klačoties par sirdslietām (kaut gan dažus puišus mēs sarunās pieminam gan), ar viņu kaut kā pašas no sevis sanāk sarunas par mākslas procesiem, idejām un ietekmēm. Par to, kā mūsu dzīvi šobrīd ietekmē radošās lietas. Un mēs aizrunājamies tā, ka laiks pazūd, un attopamies, kad ir jau vēls un jāiet mājās, citādi mūs ieslēgtu lielveikalā Emīla Gustava šokolādes veikaliņā un mums būtu tur jāsēž visu nakti.

Tā vispār man pašai klājas labi, bet pretstresa zālītes tomēr derētu. Dzeru pretstresa tēju ar ingveru un citronu un medu. Varbūt palīdzēs.

Vēl es šodien izdomāju kaut ko svarīgu par dienasgrāmatām, bet to man vairs nav spēka šobrīd pierakstīt. Varbūt rīt.