Nikns suns
Tētis nopietni apdomā iespēju iegādāties rotveileru. To uzzinājusi, saku brēkt, ka neder viņam nekāds rotveilers. Kas tas vispār tāds par suni?!!! Tas taču ir briesmonis, ar tādiem cietumus apsargā!!! Vēl visu ko sabrēcu. Šausmīgi nožēloju, ka visu to sarunāju. Rotveilers ir suns kā suns. Droši vien ir labi un laipni rotveileri, sirsnīgi un paklausīgi. Tikai man šķiet, ka tētim tāds galīgi neder. Nu kur viņš tur laukos liksies ar savu rotveileru? Tur taču cilvēki staigā, bērni brauc, visādi neprātīgi, iereibuši tūristi lien, kur nevajag. Un priekšā - rotveilers. Tas taču ir bīstami. Tas zvērs droši vien ir jāaudzina ļoti stingri, nemitīgi jārāda, kurš te ir galvenais barā utt. Un es īsti neticu, ka mans tētis var izaudzināt disciplinētu suni. Tā nu es izbrēcu savas bažas ļoti nepiemērots vārdos, tagad žēl un kauns.

Es vēl arvien esmu tik ļoti saistīta ar saviem vecākiem, es par viņiem tā uztraucos. Man visu laiku šķiet, ka tētis var izdarīt ko neprātīgu, iegādāties nepiemērotu suni, kaut ko būtisku salaist galīgā dēlī. Stulba ir šī mana uztraukšanās. Tā ir vēlēšanās visu kontrolēt. Bet neko darīt - esmu vecākais bērns ģimenē, neprotu neuztraukties.