citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2007-11-30 15:18:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Braukšu uz Romu. Varbūt atradīšu ticību. Man viņa jau labu laiku pazudusi. Cīnos ar Dievu, runāju pretī, kaut kā grūti un bezjēdzīgi tas viss. Vakar biju uz koncertu - koris Latvija un LNSO. Stravinska Psalmu simfonija un Glāsa Itaipu. Klausoties mūziku, pēkšņi sajutu, ka varbūt man vēl ir cerība atgūt ticību. Varbūt Romā. Varbūt tepat. Tagad es tikai ceru. Ceru, ka ticēšu un mīlēšu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]prtg
2007-12-01 16:52 (saite)
Nu tad jau nav vērts sevi apgrūtināt ar ienīšanu, kur nu vēl par to rakstīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skuka
2007-12-01 17:38 (saite)
Labi, ka Tu aizrādi. Tas viens no maniem trūkumiem - ārkārtīgi nepārdomāti izvēlēties vārdus, pie tam parasti neadekvāti stiprus. Protams, ka es " viņus" neienīstu. Es par viņeim pat nedomāju. dažreiz (piemēram, nesen pa radio dzirdēju interviju ar Zigmāru Liepiņu, vai - tad, kad Imants Kalniņš paziņoja par savas dziesmas nelietīgu izmantošanu) - tad viņi man derdzas. Tos gan es personīgi nepazīstu un vini ir arī kādu strēķīti vecāki.
Nu, vienalga, Man viņi nepatīk, teiksim tā. Man šķiet, nav neviena cilvēka, kuru es patiešām ienīstu (ja nu vienīgi uz mirkli).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2007-12-01 18:14 (saite)
Nuja, ar vārdiem jābūt uzmanīgiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?