citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2007-11-30 15:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Braukšu uz Romu. Varbūt atradīšu ticību. Man viņa jau labu laiku pazudusi. Cīnos ar Dievu, runāju pretī, kaut kā grūti un bezjēdzīgi tas viss. Vakar biju uz koncertu - koris Latvija un LNSO. Stravinska Psalmu simfonija un Glāsa Itaipu. Klausoties mūziku, pēkšņi sajutu, ka varbūt man vēl ir cerība atgūt ticību. Varbūt Romā. Varbūt tepat. Tagad es tikai ceru. Ceru, ka ticēšu un mīlēšu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuka
2007-11-30 22:05 (saite)
ar Dievu nevar metodiski. Latvijā vispār grūti, ja ne neiespējami ticēt Dievam. ja par ticību sauc bezierunu neanalizējošu uzticēšanos. šī nav Dieva zeme. nav pareizais klimats. var jau aizbraukt uz Romu, bet daudz labāk uz Itālijas dienvidiem, pabraukāt pa mazo ciematu tūkstošgadīgajiem dievnamiem. ticība atradīsies it kā nekur nebūtu pazudusi. pēc tam nebrīnīsies Parīzes Dievmātes katedrālē par jaunu motociklistu ar drediem, kurš nometas ceļos pie svētbildes, noliek blakus kasku un pašsaprotami klusi pie sevis nolasa kādu nodaļu no mazas lūgšanu grāmatiņas. bet pietiek atgrezties Latvijā, lai saprastu, ka nekāda Dieva, nu, vismaz te - nav. Tikai izlikšanās, fanātisms, mokas, muļķība un sevis tirdīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?