Luuk, tikai gribeetu pierakstiit so mirkli, lai neaizmirstas. Es jau te staastiiju par to, ka man nav laptopa un vispaar es neesmu taads advanceets cilveeks. Bet sobriid es esmu uz mirkliiti tikusi pie viena datorinja un varu kaut ko zinjot tiesi no notikuma vietas. No pasha laboratorijas telts vidus, kur uz galda starp zupas blodaam un kafijas kruuzeem kaads arii nemitiigi raksta e-pastus.

Laboratorija zelj un plaukst. Un ir taadi zelta mirklji kaa shis. Peecpusdiena. Tikko teltii paeedaam pusdienas, peec tam labu briidi slinki valstiijaamies pa zaalaaju, dzeeram kafiju. Visi runaajas tajaa jociigajaa valodu un akcentu sajaukumaa, kas pats no sevis izveidojas taados pasaakumos, kur piedalaas dazaadu tautiibu cilveeki. Pamataa ir anglju valoda ar visaadaam virsuu uzkopeetaam citu valodu iipatniibaam.
Man patiik kaa tas viss kopaa skan, es dareiz nemaz nerunaaju pati, tikai klausos vairaakas sarunas uzreiz. Man vienaa pusee kaads runaa franciski un otraa - angliski, un es seezu pa vidu ar kafijas kruuzi rokaas un laujos, lai peecpusdienas sveetlaime mani silda.
Man patiik sie cilveeki, ar kuriem esmu kopaa siis divas nedeelas, patiik tas, kaa veidojas muusu darbi, kaa mees kopaa dziivojam so mazo laika gabalinu. Un tuuliit viss buus beidzies un pagaajis, mees dziivosim atkal dazaadaas zemees, kaut kur taalumaa, kur dziive ir pavisam citaada. Man gribeetos, protams, patureet sos cilveekus kaut kur tuvumaa, nu kaut vai sad un tad uzrakstiit kaadu e-pastu un zinaat, ka visiem viss ir labi dziivee un maakslaa, bet es jau zinu, ka taas simpoziju draudziibas var arii pagaist kaa nebijusas. Var arii turpinaaties kaut kaados dziives liiklocos un izaugt par atkal jaunaam tiksanaas reizeem. Ai, nu ko es te taa gauduliigi filosofeeju. Patiesiibaa viss ir daudz stipraak, dziiviigaak un veseliigaak. Dziivei seit ir laba garsa un labs aatrums, ir savas gruutaas lietas arii un savi sirdi knjudinosie nosleepumi.
Un visaa piedalaas juura un smiltis, karstums, saule, bet vakaros - meeness un zvaigznes. Sunji tinaas gar kaajaam, luncina astes, rej, kad kaads svess naak pagalmaa. Veel ir alus un balzams, dazreiz arii viins, kafija, nemitiigi kafija un sierinju "Kaarums". Un maaksla, maaksla. Es gan nezinu, cik taa ir nopieta un pamatiiga maaksla, man pasai skiet, ka taa tesaam ir vairaak taaada radosa dauziisanaas un speeleesanaas, bet no taadas var izagut arii speeciigas un pamatiigas lietas.
Viss. Un tagad man jaaiet uz savu seenju audzeetavu un veel briidi jaapastraadaa. Peec tam peldeesos un skatiisos saulrietu un meenesleektu.