Vasara ir tik skaista, ka pilnīgi raudāt gribas. Ir viss, pēc kā garus, baisus mēnešus esi ilgojies - gaisma, siltums, krāsas, puķes, vasara. Te nu tas ir visā krāšņumā un vispārākajā pakāpē. Un tieši tāpēc tā gribas radāt. Jo tagad ir visvairāk un visstiprāk, un tūlīt jau atkal būs Jāņi un rudens, ziema, un gala beigās attapsies atkal slapjām kājām pelēkā slapjdraņķī vēlu vakarā sabiedriskā transporta pieturā divdesmit minūtes gaidot kaut kādu sasodītu autobusu.
Un tā nu tas ziemas slapjdraņķis iemanās samaitāt pat tik jauku jūnija vakaru kā šobrīd šis.