Un vēl man sāp viena roka un plecs no vingrošanas. Joga pie Oļenas ir visu laiku visgrūtākās nodarbības, kurās esmu piedalījusies. Brīžiem no dusmām un piepūles gribas raudāt un kauties. Un, ja kaut kā tomēr puslīdz pa godam tiec nodarbībai līdz beigām, tad ir gandarījums arī. Tāpēc, ka esi izdzīvojis un ticis galā. Turklāt es vēl laikam samērā labi tieku galā. Nu vismaz aptuveni uz to pusi varu sarullēties tajos trakajos mezglos un pēc tam atkal izstiepties kā šņorīte, iztaisīt no sevis zigzagus, trīsstūrus un aplīšus. Baiki, salīdzinājumā ar to ellīgo jogu, ir rāma pastaiga saulainā pēcpusdienā.