Uz Parku! Šodien! Beidzot! Neesmu tur bijusi kopš 11. novembra šausmu nakts. Tas ir pretdabiski, ka netieku uz turieni. Man vajag to ainavu un kokus, skatu uz ieleju, dzirdēt, kā tur lejā čurkstinās strauts, un stirnas man vajag redzēt un skriet ar suni pa sniegu! Man vajag to visu, citādi pilsētas skumjas brūk virsū un žņaudz mani, piesārņo miegu ar ļauniem sapņiem un atņem ticību visam labajam.
Vakarā braukšu uz Parku un paskatīšos, kā tur izskatās lielā, nopietnā māsa ziema.