jaa, man bij taisniiba, miilestiiba padara dziivi salakanu, bet uz laiku tas ir pat patiikmi, liidz briidim, kad miilestiiba paliek pleikaana un peleeka, nevienam nevajadziiga, paraziits, kas grauzj tevi no iekshienes, liidz tu paliec tikai par chaulu.
taa nu reiz ir noticis, ka, kaa jau reiz raxtiju, kaut kas manii ir miris, kaut kas.. ko es nespeeju noformuleet, bet tagad esmu sapratis to.. lietas nu reiz dziivee ir taa iekaartotas, ka viena lieta biedzas, lai saaktos cita. man tieshi tas arii ir noticis, proti, kaut kas ir beidzies, lai saaktos kaut kas jauns... beediigi.. bet taa nu reiz tas ir! es negribu teikt, ka man pret tevi nau juuas vairs. IR! bet ne taadas kaa agraak. Es tevi miilu vel jo projaam kaa maasu, kaa kadu ljoti tuvu cilveeku, bet nau vairs taas pirmatneejaas iekaares, nau vairs taas degsmes redzeet tevi, tikai ieraudziit un justies kaa 7tajaas debesiis. to tu esi nokaavusi... to ir nokaavis laiks. piedod...