Nu re, vinjsh teica, glaaze sapliisusi un roka asiniis. Cuuciiba! Bet maate tam nepieveersa nekaadu uzmaniibu, tikai turpinaaja adiit zekji, kura tik un taa neveinam nebuus vajadziiga. Vinjsh uzvilka peleeku meeteli, uzlika galvaa taadas pashas krasas platmali, panjeema portfeliiti, kuraa bija visa vinja iedziive un devaas uz darbu. Taa tas notika katru riitu.
Darbaa kaa jau parasts, galds noklaats ar papiiru kalniem, kasteem, kastiiteem un savaada izskata sainiishiiem un nemazaakaas sajeegas no kurienes tie radushies. Vinjsh pieseedaas un kaa parasts saaka shkjirot. Tas bija pasts, kursh katru dienu naaca tonnaam uz ofisu, kura vinjsh pavadija nu jau 12-to gadu. Vijnjsh, Ralfs, bija uzticams darbinieks, taads kuru var raadiit kaa piemeeru citiem: uzciitiigs, straadiigs, kluss, neambicioozs un darija savu darbu tik aatri kaa dazja laba mashiina. Lai arii darbs bija guazjaam vienkaarsh - izshkjirot, kuras pacinjas bija „pareizi” sapakotas, kuras ne. Nepareizi sapakotaas tika suutiitas atpakalj suutiitaajam ar noraadi „Luudzu ieveerot pasta noteikumus paku un veestulju suutiishanaa. Jau ieprieksh pateicamies NY post office”. Paareejaas tika sadaliitas pa plauktinjiem un gaidija savu pastnieku, kursh tas izvadaatu adresaatiem. Taa nu vinjsh, Ralfs Burningems, pavadija savas dienas, kameer maajaas seedeeja maatear diviem beerniem. Jaunaakais bij puika, driizaak jau puisis, kuru vinji bija nokristijushi par godu Ralfa vecteevam par Meerdoku. Meerdokam bija jau 17 gadu, vinjsh maacijaas vidusskolas priekshpeedeejaa klasee un bija izcilnieku viduu, taads pac kaa teevs – kluss, uzciitiigs un visnotalj slaveejams skolnieks. Otrs beerns bija meita, kurai nupat palika 15. Vinja bija neparasti energjiska un bez maz ghiperaktiiva, par ko nedaudz uztraucaas vecaaki, jo nereti vinjas klases audzinaataaja, misis Rubleera, sauca maati uz skolu sakaraa ar kaarteejaam nepatikshanaam, kuras bija sastraadaajusi Rafaele.
Shoriit pienaaca zinja, ka skolaa izsists logs un ka Lj.Cien. Rafaeles maatei jaaaierodas skolaa apstaaklju noskaidroshanai. Vinja sho zinju uztveera pilniigaa mieraa, akmenspeleeku seju panjeema lapinju no pastnieka nu iegaaja dziljaa mazajaa 2traa staava dziivokliitii, izlasijusi to vinja piezvanija viiram uz darbu un paveetija jaunumus, kursh ar tik pat akmenspeleeku balsi atbildot uz maates zinju teica, piedod, miiljaa man shodien nau laika. Vai tu shoreiz to nevareetu nokaartot tu? Uz ko maate piekriitoshi pamaaja ar galvu un Ralfs itkaa uzmineedams vinjas kustiibas turpinaaja, es buushu maajaas veelaak nekaa parasti, jo shodien ljoti daudz darba. Bet vinjsh katru dienu naaca maajaas veelaak un katru reizi vinjsh teica tieshi to pashu textu pa telefonu, kad ar Rafaeli kaut kas bij noticis skolaa.
Veelaak, naakdams maajaas, vinjsh iegaaja veikalaa nopirkt pienu un maizi, kaa vinjsh to darija katru vakaru, naakdams maajaas no darba. Shkjeersojot ielu, vinju notrieca aatraas paliidziibas mashiina, kura uz vietas apstaajaas, lai arii tai bij steidzams izsaukums pie slimnieka, kursh vilka peejeeos elpas vilcienus, tachu neko nespeeja dariit, jo speeks ar kaadu mashiina notrieca nelaimiigo bija paaraak liels un Ralfs Burningems uz vietas nomira.
Peec pusgada no lielaam beedaam un dzeshanas nomira arii maate, beerni izkliida pa pasauli. Meerdoks aizceljoja uz Eiropu, kur kaadaa laviinaa iesprostots nomira no bada un aukstuma taa arii nesagaidjis glaabeejus, kuri to trada tikai peec meenesha sasalushu un sakropljotu. Rafaele kljuva par narkomaani – prostituutu, kuras dienas beidzaas kaadaa nelaimiigaa Njujorkas bordelii peec paardozeeshanas. Aarsti gan ciinijaas par vinjas dziiviibu, tachu vinjas dziivot griba bija zudusi liidz ar maates naavi un vinja nomira slimniicas palaataa baala, nedziiva tumshsarkaniem matiem un izpluudushu tushu aciis.