Hamlets
Ziniet, es esmu izmisis.
Kapēc?? Nu kapēēc??? Kapēc Tik daudz cilvēku zina par tādu lietu kā Hamlets???
Tur vienmēr ir tieši tik daudz cik nepieciešams, lai atgriežoties savā jau ieslidītajā vietiņā tu atrodi kaut kāda čiksas savā starpā sarunājamies.
Tagad nedaudz par izrādi.
Pirmā daļa bija laba, sākums bija tiešām izdevies ar[baidos kļūdīties, jo vārdus slikti iegaumēju, bet laikam bija] Mārtiņa atgriežšanos no sesijas un visiem laikam jau ierasto ziņu raidijumu.Par cik esmu bijis tikai uz tiešām nedaudziem Hamletiem, ja tā var teikt, tad man nau ar ko salīdzināt.
Otrajā daļā iestājās tāds kā panīkums vai kā to vel varētu nosaukt par radošo krīzi, massu radošā krīīze, ne visiem, bet manāmi - publika nesmejas, uz skatuves aktieri nedaudz stīvi, smejas paši par saviem jokiem[tas ir normāli - smieties pašam par saviem jokiem, bet uz skatuves ir jāiztur].
Fināls ar ierastajiem monologiem.
Man visvairāk atmiņā palika Mākslas Kritiķa monologs. Es nesaku, ka Kozmens bij sliktāks, bet man domas kaut kā šoreiz nesakrita ar "žūriju".
Šīs izrādes morāle ? Vairāk 'slow motion' un šampis tik pat kā rokā[hehe,hehe, khem kaut kas kaklā ieķērās].