Es vairs nemāku rakstīt, kur nu, nekad arī nēesmu mācējis. Esmu par slinku šim laikmetam un par dumju[uz pusi stulbāks parhurt](hehe).
Vienmēr un visur, kur viss ir daudz maz kārtībā es visu sabojāju savu slimo izdomu un shizofrēniskā prāta palieku radītajām ilūzijām.
Kāds man teica, ka virutālā realitāte ir vieta izmisušajiem, vieta cilvēkiem, kurus nepieņem realitāte, kuri negrib pieņemt realitāti.
Tāda tukša sajūta un nau vairs īsti ko piebilst.