chrono -

Lieta, kas mani vienmēr ir aizskārusi, ir cenšanās aizbāzt muti ikvienam, kas izsaka neērtas un ievērojamai sabiedrības domai netīkamas idejas un ierosinājumus. Piemērs, kas man šo lika apcerēt, ir centieni panākt Prinstonas universitātes bioētikas profesora Peter Singer atkāpšanos no darba tādēļ, ka viņš iestājas savos uzskatos par eitanāziju un par kroplu jaundzimušo nogalināšanas legalizēšanu (nevis to, ka kropli jaundzimušie ir jānogalina, bet gan to, ka vecāki var legāli šādu soli veikt). Par eitanāziju vēl viss ir puslīdz skaidrs, bet otrs ierosinājums ir diezgan radikāls un saceļ galveno iebildumu vētru. Lai nedaudz paskaidrotu Peter Singer pozīciju, es viņu citēju:

"Newborn human babies have no sense of their own existence over time. So killing a newborn baby is never equivalent to killing a person, that is, a being who wants to go on living. That doesn’t mean that it is not almost always a terrible thing to do. It is, but that is because most infants are loved and cherished by their parents, and to kill an infant is usually to do a great wrong to its parents. Sometimes, perhaps because the baby has a serious disability, parents think it better that their newborn infant should die. Many doctors will accept their wishes, to the extent of not giving the baby life-supporting medical treatment. That will often ensure that the baby dies,” Mr. Singer continued. “My view is different from this, only to the extent that if a decision is taken, by the parents and doctors, that it is better that a baby should die, I believe it should be possible to carry out that decision, not only by withholding or withdrawing life support — which can lead to the baby dying slowly from dehydration or from an infection — but also by taking active steps to end the baby’s life swiftly and humanely."

Bet Peter Singer nav vienkārši briesmonis, kas vēlas gūt baudu no pasaules sagandēšanas, viņa argumenti ir loģiski un racionāli un jebkura doma, lai arī cik tā nepieņemama liktos, ir tiesīga tikt uzklausīta, izvērtēta un pakļauta diskusijai. Un šeit sākas mani iebildumi, jo ir puse, kas vienmēr, tikko tiek apspriests kaut kas, ko tā nav spējīga neemocionāli uztvert, vēlas diskusiju vienkārši apklusināt un agresīvi pārtraukt jebkādu šī viedokļa izplatību ārpus paša autora galvas, pie viena pieprasot viņam atvainoties visiem "aizvainotajiem" un sākt domāt "pareizāk".

Samērā interesants raksts par šo tēmu ir Peter Singer oponenta pārdomas un izklāsts par piedzīvoto pēc saskarsmes un diskusijām ar šo radikālo ideju autoru. Šis raksts arī netieši paver nelielu ieskatu pašu opozicionāru bieži vien neracionāli agresīvajā pasaulē. http://www.nytimes.com/2003/02/16/magazine/unspeakable-conversations.html?pagewanted=1