(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Sep. 21., 2017 | 12:58 pm

Nelietojot tviteri un reti lasot latviešu ziņu lapas, biju palaidis garām vietējā mēroga interneta vētru pret Sandru Veinbergu. Viņa izteica viedokli, ka 123k maksāt par Porziņģa apdrošināšanu no valsts kabatas ir nepareizi, it sevišķi ņemot vērā, ka džeks ir miljonārs un pats to varētu atļauties. Tā kā Porziņģis ir Dievs, Gaisma un slapina pat vīriešu biksītes, tad internets devās cīņā pret šo ķeceri, kas nesaprot, ka Porziņģis dziedē latviešu plosīto un sāpināto dvēseli. Dvēseli, kas jau no Dvēseļu Puteņa laikiem gaida cerību, ko sniegt vien var sasniegumi sportā. Piemēram, daudzu viedokli kodolīgi izteica Valdis Holbergs ar tekstu: "Pretekle! Kuce! Vecā mauka!". Latkovskis no NRA toties citēja pieklājīgāku komentāru no Kiviča, kas skanēja: "«Tu nekad neizdarīsi tūkstošo daļu no tā, ko šis 22 gadīgais puisis ir izdarījis nācijas pašapziņai.»" Nu katrā ziņā viņa nekad arī neizdarīs tūkstošo daļu no tā, ko Kivičs ir nodarījis tiem, kas reiz cerēja atrast LV mūziķos kaut kādas inteliģences pazīme un gaumes izjūtu. Latkovski arī labāk gan nelasīt, jo atšķirībā no paprastās Veidemanes viņš pat lāga uzdirst nemāk nevienam. Starp citu, NRA parādījās pat Sandras adrese, ko viņa lūdza izņemt.

Sporta skatīšanās man liekas neinteresanta laika izšķiešana (ko varētu izmantot sportojot pašam), tāpēc mans viedoklis ir biasots, bet nu nešķiet man, ka tādas naudas summas būtu jātērē priekš profesionāliem sportistiem. Ieguldīt to naudu, piemēram, nepilngadīgo fiziskajā attīstībā būtu jau prātīgāk, jo veselībai sportiskās aktivitātes ir vajadzīgas. Bet ja šis vēl ir diskutējams jautājums, tad vēl vairāk man nešķiet, ka jāsāk gānīties un piesaukt okupācijas gadu radīto traumu, kas kļuvusi jau par tādu kā karikatūru, jo cik tad var.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {50}

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 09:07 pm
Link

Šajā gadījumā sabiedrībai vienkārši "nepielec", ka lietišķie pētījumi aug no fundamentālo pētījumu sagatavotās augsnes. Bez kvantu mehānikas nebūtu mikročipu un bez relativitātes teorijas – GPS.

Līdz ar to pat tajos gadījumos, kur runa ir strikti tikai par patērētāju ikdienas interesēm, arī tad kādam (tas pat ir sekundāri, kompānijām vai valstij) ir jāizveic arī lietas, no kurām nav tūlītējas taustāmas atdeves. Te gan jāpiezīmē, ka, atšķirībā no pašiem patērētājiem, kompānijas to saprot gluži labi un stratēģiski ierobežo savu laika preferenci, būvējot perspektīvo pētījumu divīzijas, ar dažāda veida resursiem piedaloties starptautiskos zinātniskajos projektos utt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

(bez virsraksta)

from: [info]gnidrologs
date: Sep. 21., 2017 - 09:25 pm
Link

Tāpat nav ''tūlītēja'' un it īpaši ''taustāma'' atdeva no daudz kā cita, kam šaurpieraini tehnokrāti ar vieglu roku apgrieztu finansējumu. Nav kontekstā ar OPu, bet valsts budžeta tērēšanu vispār - nešūpo laivu, kurā pats sēdi.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 09:38 pm
Link

Tieši tā, bez zinātnes vēl ir būtiskas kopīgi finansējamas lietas, piemēram drošība, veselība. Kāpēc lai es kā tehnokrāts tās apgrieztu?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

(bez virsraksta)

from: [info]gnidrologs
date: Sep. 21., 2017 - 09:55 pm
Link

Tās ir ''taustāmas'' lietas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 09:59 pm
Link

emmm, a kas tad nav taustāms. Nu ja valsts atbalsta kultūru, teiksim operu, mākslas muzejus - tas viss arī ir taustāms. Tad par ko ir bazars?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:04 pm
Link

Operas un muzeji nav "taustāmi" gluži tajā nozīmē, kur drošība un medicīna. Tiesa gan, manā grāmatā jautājums par pirmo finansēšanas niansēm arī ne tuvu nav atbildēts.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:12 pm
Link

nuuu uz muzejiem mēdz iet un tur strādāt inženieri, teiksim muzejos ir space shuttles, SR-71, concorde. Tikai muzejos.

Atbildēt | Iepriekšējais


Hedera helix L.

(bez virsraksta)

from: [info]hedera
date: Sep. 22., 2017 - 08:25 am
Link

Starp citu, muzeji nav tikai ekspozīcija, ko redz apmeklētāji, tā ir mazākā daļa. Muzeji ir izpētes materiāla krātuves + zinātniskas institūcijas, jo vairumā muzeju no krājumu darbiniekiem prasa arī pētniecisko darbu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 22., 2017 - 09:07 am
Link

That's fair.

Atbildēt | Iepriekšējais


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:03 pm
Link

Par manu laivu neuztraucies – to uz ūdens tāpat neuztur valsts (it īpaši LV un pārējā postpadomijā, bet lielā mērā arī citur, kur jomas vadošās laboratorijas un institūti ar dažiem izņēmumiem ir kompāniju daļēji vai pilnīgi uzturēti).

Skatoties uz STEM piešķirtajiem finansējumiem, šis fakts ir patiess attiecībā uz ļoti lielu daļu pasaules (un pat tur, kur ar to viss ir nosacīti kārtībā, katrā pirmajā pietiekami lielā projektā daļa atbalsta nāk no privātiem avotiem).

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 09:40 pm
Link

Es atrodu, ka ir zonas, kuras kompānijas nepārklāj, ar ``tīro`` kapitālismu pašreiz te netiek cauri, ar koordinētu kiber-kapitālismu varbūt, bet tāda mums vēl nav.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:05 pm
Link

Kas tās būtu par zonām?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:09 pm
Link

1) nu tā pati arheoloģija kaut vai [šauri specifiskas lietas tb]
2) nozares kur atdeve var būt pēc tiešām pailga laika, kosmoloģija piemēram.
3) lietas, kuras ir tiešām ļoti bīstamas, uz drošību aiziet reāli daudz

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:21 pm
Link

Man ir aizdomas, ka valsts institūciju drošības līmeņi varētu vidēji nebūt daudz augstāki par korporatīvajiem, bet tas ir pieņēmums, kas nebalstās rūpīgi izpētītos datos.

Par pārējo – sk. zemāk. Neatkarīgi no tā, ko rāda politiskie testi, es pirmkārt un galvenokārt esmu pragmatiķis. Tik ilgi, kamēr lietas notiek un notiek efektīvi, man ir samērā vienalga, no kurienes nāk degviela to notikšanai. Cita lieta ir tā, ka daži avoti (plānveida ekonomika, anarhistu komūnas u.c.) ir konsistenti sevi parādījuši kā neefektīvus, bet tā tad arī ir primārā metrika, uz kuru es praksē skatos. Es ieņemu tās pozīcijas, kurās lietas notiek efektīvāk par citām.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:25 pm
Link

Jā, interesanti cik un kādi privātie ar $$$ piedalās klimata pētījumos, es nesaku ka nav vnk incanti

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:39 pm
Link

Mūsdienās klimata pētījumi ir atkarīgi no tādas infrastruktūras, kāda līdz šim ir bijusi pieejama tikai valstu aģentūrām (galvenokārt specializētu satelītu konstelācijas un attiecīgi iegūtie dati).

Daļēji, protams, privātu klimata pētījumu neesamību izraisa arī korporāciju tuvredzība (ciktāl korporācijas var uzskatīt par tās sastādošo cilvēku ekstensiju, augsta laika preference un citi biasi mēdz izpausties arī tajā līmenī). No otras puses, tieši to pašu var sacīt arī par valstu valdībām, ar spilgtiem neseniem piemēriem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:43 pm
Link

Nu jā, un also ir vienalga vai tādas aģentūras/ institūtus etc sauc par nacionālām laboratorijām vai par ``fundamentālās izpētes korporācijām``, kalvenais lai ir, funkcionē un nekas nepaliek nezināms. Galu galā pavisam lielie projekti laik CERN, ITER, SKS ir starpvalstu, pavisam lielās korporācijas arī ir principā starp- vai virsvalstu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:45 pm
Link

Protams, sk. arī zemāk manus komentārus par uz rezultātiem orientētu domāšanu.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:11 pm
Link

Nu teiksim kā ir labāk eksperimentēt ar dažiem sintētiskās bioloģijas aspektiem - vairākās konkurējošās korporācijās jeb starptautiskos zinātniskos centros?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:17 pm
Link

Ar sintētisko bioloģiju tāpat nodarbojas un nodarbosies arī konkurējošas korporācijas. Ar valsts fondētu pētījumu klātbūtni tas nekur nepazudīs.

Tiesa gan, te ir svarīgi piezīmēt, ka man ir ļoti stipri vienalga, no kurienes es tieku pie finansējuma pētījumiem – no valsts, no korporācijām vai no paša Mamona. Tik ilgi, kamēr attiecīgie zobrati griežas, es daru to, kas man jādara un neaizraujos ar politiskas dabas pretenzijām.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:22 pm
Link

Pie nosacījuma ja pētījumu virzienus nosaka paši pētnieki. Tas ir - bez pasūtītiem pētījumiem ir jābūt arī tādiem, kurus nosaka paši pētnieki - ja tas izpildās, tad modelis kurš to nodrošina ir OK

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:30 pm
Link

Es domāju, ka nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka arī aiz absolūtā vairākuma pasūtīto pētījumu stāv analītiķu paneļi un preliminārās izpētes grupas, kas noskaidro to, vai konkrētajā propozālī vispāri ir nozīme ieguldīt līdzekļus un, ja ir, tad kā to darīt.

Kopumā, jo ilgāk es piedalos vienā un vēroju otru, jo vairāk man rodas priekšstats, ka, pirmkārt, akadēmiskās un biznesa "pasaules" viena no otras atšķiras daudz mazāk, kā pirmajā brīdī varētu likties (abās kritiski svarīga ir evidencē bāzēta domāšana, prasme ātri izvirzīt un divreiz ātrāk pārskatīt izvirzītās hipotēzes un abos gadījumos runa ir par diezgan dzelžaini negrozāmām likumsakarībām, mēģinājumi iet pret kurām prognozējami beidzas ar krahu) un, otrkārt, abām šīm "pasaulēm" ir daudz, ko mācīties vienai no otras, gan metodoloģijas, gan citās ziņās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:32 pm
Link

nuja labi organizēta valsts un labi organizēta korporācija konverģē, iespējams ka nākotnē nebūs jēgas tās šķirot

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:27 pm
Link

[ cita lieta, ka starp labi organizētām valstīm un labi organizētām korporācijām atšķirība ir neliela un ar tendenci samazināties]

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Sep. 21., 2017 - 10:35 pm
Link

Principā – jā.

Šim faktam gan ir vesela virkne interesantu implikāciju (par valstu pārvaldības veidiem, varas struktūru formēšanu un vispārīgo attieksmi pret daudziem jautājumiem sabiedrības norisēs), daudzas no kurām šībrīža sociopolitiskajā klimatā varētu tikt uztvertas kā "nekorektas", līdz ar to šīs iespējas, manuprāt, līdz šim ir tikušas pētītas ļoti pavirši virspusēji.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:38 pm
Link

Nu par to nekorektumu tā kā būtu apčī no augstas taburetes, līķus graizīt arī bija nekorekti sou what, also jā saprast kā tas darbojas- vajag.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Sep. 21., 2017 - 10:14 pm
Link

Vai atkal - malārijas projekts. Nauda nāk no EK, ne no privātajiem.

Atbildēt | Iepriekšējais