Smagākā diena līdz šim garāžā. Kamēr fāters pa darbu, tikmēr es trīs stundas ar kuvaldu dauzu ārā veco grīdu pašā garāžas galā. Svīdons un putekls pamatīgi! Aizsēju pat lupatu mutei priekšā. Nebij ne trīs stundas pagājušas, kad visu biju izkuvaldējis. Sāku ar lāpstu rakt ārā garāžas iebrauktuves granti un ar ķerru vest iekšā uz galu, lai ir pildviela un tā grīda no kaut kā veidojas. Bet tā priekšpuses grants TIK pieblietējusies, ka izsalkums ņēma virsroku. Eju mājās paēst. Pēc stundas zvana fāters un sauc uz darbu turpināšanu. Šamam kolēģis ar frontālā iekrāvēja palešu nagiem izārdījis visu priekšu, atliek tikai ar šķipeli sagruzīt ķerās un savest iekšā uz galu. Nepagāj' ne divas stundas, kad arī tas ir padarīts. Tagad garāžas tālākais gals ir piepildīts no apakšas ar būvgružiem/betona gabaliem, pa virsu/starpās ir sabērta atlikusī smilts un virsū iz māla-grants maisījums no garāžas priekšas.