You can never be the most fastest or strongest, you can be toughest
Wednesday, September 24th, 2008

Date:2008-09-24 19:12
Subject:
Security:Public

Smagākā diena līdz šim garāžā. Kamēr fāters pa darbu, tikmēr es trīs stundas ar kuvaldu dauzu ārā veco grīdu pašā garāžas galā. Svīdons un putekls pamatīgi! Aizsēju pat lupatu mutei priekšā. Nebij ne trīs stundas pagājušas, kad visu biju izkuvaldējis. Sāku ar lāpstu rakt ārā garāžas iebrauktuves granti un ar ķerru vest iekšā uz galu, lai ir pildviela un tā grīda no kaut kā veidojas. Bet tā priekšpuses grants TIK pieblietējusies, ka izsalkums ņēma virsroku. Eju mājās paēst. Pēc stundas zvana fāters un sauc uz darbu turpināšanu. Šamam kolēģis ar frontālā iekrāvēja palešu nagiem izārdījis visu priekšu, atliek tikai ar šķipeli sagruzīt ķerās un savest iekšā uz galu. Nepagāj' ne divas stundas, kad arī tas ir padarīts. Tagad garāžas tālākais gals ir piepildīts no apakšas ar būvgružiem/betona gabaliem, pa virsu/starpās ir sabērta atlikusī smilts un virsū iz māla-grants maisījums no garāžas priekšas.

post a comment



Date:2008-09-24 20:59
Subject:
Security:Public
Music:Red hot chilli peppers

Betons ir siprs. Kuvalds ir stiprāks. Kedas ir švakākas par abiem. Lai arī pēdējās pēcpusdienas pavadu pieputējušā tēva garāžā, ar superāmuru laužot ārā veco grīdu un liekot iekšā jaunu bruģi un kapitāli izbesos, tomēr šovakar biju paskriet. Khe.. nepietiek ar to, ka tas akmenslauztuvju darbs atsaucas uz skriešanas kvalitāti. Bet sāp arī pēda, uz kuras šodien tādu spundīgu betona bluķi uzvēlu. Nu, nekas - skaistums prasa upurus.

post a comment


browse days
my journal