Ja affairčegs saka, ka nevienu no jaunajām Metallica's dziesmām konkrēti neatceras, jo pirmo reizi klausoties bijis iemalkojis, tad atliek tikai pievienoties klubiņam. Pa dienu ar darbiem ņemoties tā līdz galam visu albumu noklausīties tā arī lāgā nesanāca. Arī ar mašīnu tik ilgi nav vienatnē braukts pa šo laiku, lai visu Death Magnetic paspētu iesūkt.
Bet šovakar biju līdz šim garākajā skrējienā savā skrējēja mūžā. Reiz jau gribēju rakstīt par to, cik ārkārtīgi viegli ir skriet ar jaunu mūziku ausīs. Acis burtiski pašas meklē kādu apvedceļu, kādu līkumu, lai varētu tālāk paskriet un jauno muzikālo materiālu vēl un vēl sevī uzsūkt. Tā arī šovakar. Speciāli biju izplānojis garāku maršrutu, bet, velnspārstender, ar to stundu tik un tā par īsu bija! Bet ar ātruma treniņu vēl pagaidīsim, pagaidām tikai vēl jāpagarina distance. Līdz ACG maratonam knaps pusotrs mēnesis!
Lai nu kā, vakariņās kārtīga ogļhidrātu bomba un desertā Tērvetes Orģinālais ar divām Staldzenē kūpinātām butēm!