Mūzika: | Metallica - The Unforgiven III |
Entry tags: | muzon |
Death Magnetic
Varētu pārfrāzēt slaveno 'Vienreiz redzēt Parīzi un mirt' uz 'noklausīties Death Magnetic un piedzerties'. Bāc, noklausījos jauno Metallica plati un nu sēžu klusumā. Ko lai klausās tālāk? Vai maz ir, kur tālāk sniegties, augstāk kāpt? Kāda gan lai turpmāk izskatās mana muzikālā dzīve? Melodiski, smagi, piepildīti un enerģijas pilni. Atgriezušies pie saknēm un nostājušies atpakaļ uz kājām pēc kritiena 'St.Anger' veidolā. Skaņa piesātināta, Ulrihs ar vālēm bliež kā Kalašņikova vārdā sauktais verķis, Hetfīlds pakāpies arī uz augstākajiem toņiem un Kirka pirksti uz vecumu, šķiet, paliek tikai ātrāki! Domājams, ka arī pēc piektās noklausīšanās reizes vēl būs jaunas atziņas, bet pagaidām vienkārši kaifā. Kaifā no mūzikas. Un par to arī rakstu, nevis kā īstie problogeri - par jauno hromu.
Bet jebkurā gadījumā paldies affairchegam!