Daudz rakstīt nav laika, vairāk gan bildes sametīšu.

Vienvārdsakot, bijām kaut kad uz Kvīnstaunu nobraukuši. Tā sevi visai pamatoti pasludinājusi sevi par pasaules ārdurvju aktivitāšu galvaspilsētu. Nebūs melots, tikai par cipariem tai izteikumā nekas nav teikts. Mazam ieskatam varu piemest - gumijlēciens no 43 metrus augsta tilta maksā 90 latus. No tik pat augstā Siguldas trošu tramvaja tas gadus piecus atpakaļ maksāja ~Ls25... Un, ja galīgi širimis aizveras, var tak vienmēr Igauni savaņģot, lai virves uz tilta uzsien.. Jā, bet kvīnstaunā darīt var visu, kas spiedzienu uzdzen - tandēma skaidaivings, raftings, superātrs jet-boating pa šauru kanjonu, zirgu izjādes, kvadrocikli, body-raftings, MTB utt. utjp.

Visai ilustratīva bilde pie viena no tūrisma birojiem.

Šī iela mani nolika uz pakaļas. Bet, kad bildēju šo, vēl nebiju redzējis pasaules stāvāko ielu. To citreiz.

Atver plaši un kod! Jebšu viens no pasaules labākajiem burgeriem mazā, taču pārpildīta burgerēstuvē. Delisnack burgeris garšas ziņā daudz ko neatpaliek, taču tādus izmērus Dievzemīte gan vēl nav redzējuse.

Vieta tik populāra, ka katrs pilsētas viesis nelaiž garām iespēju tur ko nogaršot. Un vietējie uz to adaptējušies tiktāl, ka pat nolikuši vienu no personāla par klientu koordinatoru, kurš tev apskaidro visu, apstāsta par pasūtināšanas kārtību, burgeru izvēlēm utt. Rinda nevāja. Kamēr bijām iekšā, redzējām vienu vecmeitu ballītes kompāniju un pat kāzu pāri, kas savā svinīgajā dienā bij nolēmuši burgerot.

Šo bildi taisīju speciāli skaistajam Raimondam Ostrovskim. Redzamais krastst ir ezera krasts. Ezers tāds neknaps un viļņi vēl nešvakāki. Viņam tur patiktu kaitot. Todien būtu pieticis ar puskvadrātmetra pūķi, nostāvēt bij grūti.

Kvīnstaunā palikām smukā hostelī. Šo bildi fotogrāfēju no hosteļa terases (lielos). Tas tas pats iepriekšējā vakara vilnīgais ezers.

Suvenīru bodē noķerta maika. Visai labi parāda, ka vietējie ļoti labi apzinās manis iepriekšējos ierakstos minēto digitālo sakaru pieejamības problēmu. Apzinās, lepojas un vēl pie tam veiksmīgi gūst labumu no tās.

Un tad mēs no tas karalienes pilsētas atgriezāmies atpakaļ. Nu, pie ūdeņiem un pludmalēm. Tas lai paliek citiem ierakstiem, kad atkal bezgjeljnjx sadzersies un izdomās, ka viņu neviens nemīl.