par ratiem
Rakstīju tak, ka brīvas dienas iekrita. Nu, atlaidos pasnaust. Visa snaušana beidzās šorīt, kad pie duvīm bungojās mūsu vienreizējā hosteļa menedžere Bluma, lai mums piedāvātu darbu. Nu, tur divdesmit minūšu rīta junda un bijām vīna rūpnīcā pudeles kraut un kastes pakot. Tā, lūk, darbu var dabūt pat to nemeklējot. Nu jā, bet tas bij šorīt. Pasaule nemaz galu neņēma un Melngalvju nama seifa kodam arī vairs nav nozīmes. Bet pa vidu visam tam iztēreju dahuja naudas, bet nabagāks nejūtos.
Nostājāmies abi uz ceļa un nobraucām uz zemestrīces postīto Kraitčērču.
Paskatījāmies biki apkārt, palūkojām internātos, pavizinājāmies ar dažiem auto un vienu arī paņēmām.
Parasti sarkani rati ar gulēšanas iespējām aizmugurē. 1,8l inžektors ar automātu. Uz šejienes kalnainajiem ceļiem 7,7l/100km ir ok rādītājs.
Pa ceļam arī piestāju sērferpuikas pavērot. Telefonam baterija mira un vienīgajā kadrā hidrotērpā tērptais dredumonstrs ienira vilnī.
Ak jā - atkal izpildījos kā tālajā '06-ajā: vienā dienā ar moča iegādi, pagādāju arī sonīēriksõnu. Ar nožēlu vai pietāti jāatzīst, ka nu arī esmu iestājies telefonglāstītāju leģionā. Pagādāju sev šādu te:
Visai interesants telefona apskats
šeitan.
Vo, kādi pigori.