Rakstīju tak, ka brīvas dienas iekrita. Nu, atlaidos pasnaust. Visa snaušana beidzās šorīt, kad pie duvīm bungojās mūsu vienreizējā hosteļa menedžere Bluma, lai mums piedāvātu darbu. Nu, tur divdesmit minūšu rīta junda un bijām vīna rūpnīcā pudeles kraut un kastes pakot. Tā, lūk, darbu var dabūt pat to nemeklējot. Nu jā, bet tas bij šorīt. Pasaule nemaz galu neņēma un Melngalvju nama seifa kodam arī vairs nav nozīmes. Bet pa vidu visam tam iztēreju dahuja naudas, bet nabagāks nejūtos.