Neko daudz jau negrasos rakstīt, bet bildes pievienot gan, tāpēc frendlistes nepiegānīšanas vārdā:

Neesmu jau turējis baigā noslēpumā, bet praporščikiem un tiem, kuri nezina, atgādinu, ka maijā tak ar savu kundzi gredznus mijām. Bija smuki zaļš pasākums:

Dāvanas aiz dāvanām, bet to starpā par savu dzīves uzsākšanu pie mums paziņoja Mazā Slovēņa brālēns Horvāts. Slovēni taču visi atcerās, ne? Slova bija tāds ūberspēcīgs, hokeju un ceļošanu mīlošs tips. Ļaudis mēļoja, ka viņš esot Čaka brālēns.. Lai nu kā, patika viņam visus dīdīt un uz priekšu bakstīt, bijām ar viņu gan kopā abas Čeremošas Karpatos smelties, abus ar Zg mūs pēc gara stopējiena uz Barselonu pie Vidusjūras viņš ar pilzenieku cienāja, gan, mūs ar brāli uz Pipariem Milānā vedot, vietējos piparus paguva izklaidēt, ari Frankfurtes debesskrāpji viņa priekšā bikli nodūra acis, arī Tatriem viņš lika pēc pauguriem izskatīties. Tikai daži no Slovensko varoņdarbiem. Tik dižs viņš bija. Bet kaut kad pēc '08. gada Zvēra viņš, šķiet izdomāja pāriet uz individuālajiem treniņiem un nozuda kaut kur Pampāļu mežos. Tā vismaz gudras tantes mēļo. Nu lai jau.

Tagad mums toties ir Horvāts.

Kā jau redzat bildē - guļ jamais uz drēbju kaudzes. Nodzīvojies pie mums knapus divus mēnešus, šovakar bija sataisījis bardaku istabā. Sak', es te biki jums drēbītes sakārtoju, davai, met somā un laižam! Nu, brauks skatīties, kas šim padomā.