pulkstens jau pāri divpadsmitiem. "Tieši īstais laiks, lai iecibotu", zaķis mani palaboja.
Tātad, šīvakara labākā ziņa ir - biju pie betona sūda pārdaugavā ar nūjām atsperties un Ļurbada kompānijā slīdsoli atstrādāt. Ja ņem vērā, ka skriets nav kopš novembra sākuma Siguldas maratona, tad šis bij tāds visai feins sportpasāciens. Sākumā gan bija skepse - līdz cikiem tur strādā? Vai būs gana ilgi vaļā, vai paspēsim izpumpēties? A kāpēc tas aplītis tāds īsiņš? ... FAIL! Uz slēpēm pēdējo reizi stāvēju februārī un pirms tam - gadu iepriekš. Tad nu šoreiz izvicojos ar nūjām tā kārtīgi, atspēros un vienreiz čut ņe nokritu.. bet, jupis rāvis, apskrieti bija tikai 8 aplīši! Tad nu vēl astoņus un sārtiem vaigiem, degošām rokām lēju no termosa tēju un priecājāmies par labu vakaru. Tur sniega vēl pietiks vismaz līdz martam, trasi vēl pagarinās, tā kā - ļaudis, bamusenes rokās un aiziet!