Savā šāvakara, nu jau par neregularitāti kļuvušajā, trīspadsmitniekā sajutu tādu motivācijas trūkumu, ka pat izteikt nevar. Nevarētu sacīt, ka tas bija spēku zudums, atšķirībā no vakardienas, kad tas lietus, spiedīgais laiks un, iespējams, 3. medicīniskais laika tips gāza no kājām. Bija vienkārši tāds 'nu, kāda mārrutka pēc? šodien galīgi negribas!'. Bija pat doma stāties un slāt mājās. Bet tad atcerējos to skābo sajūtu sevī, kad par spīti finišēšanas priekam pēc pagājušā gada ACG maratona Siguldā, vēroju pilnās distances turpinātājus. Un sapratu - ir jāmauc! Protams, primārie ir īstermiņa mērķi, uz kuriem arī jābūt formā - Trek 24h sacenes Pieogrē. Bet Siguldas pasākumam esmu noskaņojies par 90%. Pārējie 10% no jums atkarīgi, čabuļi!

Dažkārt rodas pārliecība, ka man patīk ēst nevis biešu zupu ar krējumu, bet gan krējumu ar zupu. Nu garšo man!